Regulāra smaguma sajūta, kāju krampji vai pampums ir tikai dažas no pazīmēm, kas var liecināt par vēnu slimībām. Ar diskomfortu un sāpēm kājās nav jāsadzīvo – mūsdienīgās ārstēšanas un diagnostikas iespējas ļauj problēmu viegli novērst. Kā vēnu slimības atpazīt un kā vēnu slimības mūsdienās ārstē, konsultē ''Veselības centrs 4'' filiāļu ''Baltijas Vēnu klīnika'' un ''Diagnostikas centrs'' asinsvadu ķirurgs, flebologs Žoržs Žabūrs.
BIEŽĀKĀS PAZĪMES, KAS VAR LIECINĀT PAR VĒNU SLIMĪBĀM:
''Nemierīgu kāju'' sindroms – diskomforts, smaguma sajūta, nogurums kājās, kas pastiprinās uz vakarpusi pēc darba;
Kāju tūska un pampums – īpaši kāju ikros un potīšu rajonā, ko sākotnēji var pamanīt pēc dziļākiem zeķīšu atstātajiem nospiedumiem;
Krampji, kas visbiežāk piemeklē nakts laikā;
Kāju ādas nieze un ādas krāsas izmaiņas, ādas iekaisums un dermatīts – pazīmes, kas raksturīgas vēlīnām vēnu slimību stadijām.
Vēnu slimības konstatē visdažādākajās vecuma grupās, arī jauniešiem. Taču vizīte pie flebologa noteikti jāieplāno cilvēkiem, kuriem ģimenē jau bijuši varikozās vēnu slimības gadījumi, kā arī grūtniecēm. Grūtniecības laikā ķermenī notiek būtiskas izmaiņas – hormonālo pārmaiņu rezultātā vājinās gludās vēnu un gludās muskulatūras kontrakcijas funkcijas, var rasties tādas sūdzības, kā tūska un attīstīties vēnu nepietiekamība.
KĀDAS IR VĒNU SLIMĪBU DIAGNOSTIKAS IESPĒJAS?
Par vēnu slimību diagnostikas zelta standartu joprojām uzskataDuplex vēnu ultrasonogrāfiju, ko var veikt turpat flebologa kabinetā pirmās vizītes laikā, tāpēc tā ir ļoti ātra, precīza, finansiāli pieejama un droša metode, ko var veikt arī grūtniecēm.
Aizdomu gadījumā par citām vēnu pataloģijām, īpaši dziļākās struktūrās – iegurnī vai vēderā, ārsts var rekomendēt veiktdatortomogrāfijas angiogrāfiju jeb flebogrāfiju, kad kājas vēnā tiek ievadīta kontrastviela.
Tāpat pacientiem ir pieejamaintravenozā ultrasonogrāfijajeb izmeklējums ar īpašas medicīniskās aparatūras palīdzību no vēnu iekšpuses.
KĀ VĒNU SLIMĪBAS ĀRSTĒ?
Endovenozā lāzeroperācija– lāzers ir vēnu ārstēšanā visbiežāk izmantotā metode pasaulē, kuras laikā ārsts veic lokālu anestēziju un vēnā ievada ārkārtīgi tievu lāzerkatetru. Ar lāzeru tiek panākts problemātiskās vēnas termisks bojājums, kā rezultātā tā saplok un noslēdzas;
Radiofrekvences un tvaika mikroimpulsu metode– līdzīgi kā lāzers, arī šīs ir termiskas jeb temperatūras iedarbības metodes. Radiofrekvences operācijas ārsts vēnā ievada radiofrekvences katetru, savukārt tvaika mikroimpulsu procedūras laikā problemātiskās vēnas noslēgšanai tiek izmantoti tvaika impulsi;
Putu skleroterapija– problemātiskās vēnu apstrāde no iekšpuses, izmantojot ķīmiskas vielas, kā rezultātā notiek vēnas rētošanās process un tā noslēdzas;
Bioloģiskā līme– vēnas noslēgšana, izmantojot bioloģisko līmi. Preparāts vēnā tiek ievadīts ar maza izmēra katetru. Līme vēnu noslēdz un sacietē ļoti īsā laikā, tāpēc, atšķirībā no citām metodēm, šai nav nepieciešama kompresijas zeķu lietošana pēc operācijas un rehabilitācija.
