Zinātniski nav pierādīta tieša saules starojuma iedarbība uz dzemdes miomu. Pārmērīgs saules UV starojums negatīvi ietekmē organismu, īpaši ādas šūnām radot pakāpenisku un uzkrājošos bojājumu, kas var novest līdz pat pārmaiņām DNS līmenī un onkoloģiskai saslimšanai.
"Diagnostikas centrs" ginekoloģe, dzemdību speciāliste Alise Vigule sniedz noderīgus padomus sievietēm, kuras ir saskārušās ar miomu.
Pārkaršana saulē var veicināt asinsspiediena izmaiņas un dažos gadījumos, piemēram, kad mioma novietota submukozi un ir bagātīgi apasiņota, spiediena krasa un strauja paaugstināšanās var izprovocēt pārmaiņas arī miomas asinsvadu sieniņās, un tādēļ var sākties vai pastiprināties asiņošana. Tāpēc, lai saules gaismai būtu pozitīva ietekme, lai tā nekaitētu, visam ir jābūt samērīgā daudzumā.
Zināšanai:
• Dzemdes mioma, saukta arī par leiomiomu, fibromu, dzemdes mezglu, ir visbiežāk sastopamais labdabīgais reproduktīvās sistēmas audzējs sievietēm vecumā no 30 līdz 55 gadiem. Tā skar aptuveni 40 % sieviešu un attīstās no dzemdi veidojošās gludās muskulatūras slāņa.
Uzskata, ka tās attīstību ietekmē ģenētiski faktori jeb iedzimtība, aptaukošanās un liekais svars, kā arī hormonālais disbalanss.
• Ir dažādas miomas jeb mezgli: intramurālie mezgli (atrodas dzemdes muskuļu slānī), submukozie mezgli (atrodas zem dzemdes gļotādas slāņa), intrakavitārie mezgli (atrodas tieši dzemdes dobumā) un subserozie mezgli (atrodas zem dzemdes virsējā slāņa, augot uz ārpusi).
• Mioma visbiežāk rada pastiprinātu asiņošanu, sāpes un spiediena sajūtu vēdera lejasdaļā, arī neauglību, anēmiju un grūtniecības sarežģījumus.
Ievēro!
Ja daudz uzturies saulē, bet āda netiek mitrināta, pastāv hiperkeratozes risks. Tas ir īpašs ādas stāvoklis – lai pasargātu sevi no UV stariem, tā uzaudzē biezu slāni ar izsausējušām/atmirušām šūnām. Šāda āda līdzinās smilšpapīram: gan vizuāli, gan pieskaroties. Hiperkeratozes dēļ šokolādes iedegums laika gaitā arī iegūst netīri pelēcīgi brūnu nokrāsu.
Vairāk lasiet žurnālā "100 Labi padomi" 2020.gada augusta izdevumā
