Stress var ietekmēt gremošanas trakta motilitāti un ar to saistītos simptomus. Dati no 2011. gada pētījuma liecina, ka simptomu smagumu 64 % no iekļautajiem pacientiem ar dedzināšanu aiz krūšu kaula, kas ir biežākais gastroezofageāla atviļņa (GERS) simptoms, veicina stress. Skaidro ''Veselības centrs 4'' filiāles ''Diagnostikas centrs'' gastroenteroloģe, endoskopijas speciāliste Ilona Vilkoite. 

Pacientiem ar hronisku GERS, kuri atzīmēja ilgstošu trauksmi un tika pakļauti ilgstošam stresam, biežāk bija nepieciešams mazāk intensīvs kairinājums, lai novērotu tipiskās gastroezofageāla atviļņa sūdzības. Akūts stress atslābina apakšējo barības vada sfinkteri, šā muskuļa relaksācija veicina barības vada bojājumus.  Impulsīvi indivīdi, kas brīvi izrāda savas emocijas, aktīvāk reaģē uz stresoriem ar izteiktāku sālsskābes izdalīšanos kuņģa lūmenā, tātad stress, iespējams, veicina kuņģa satura atvilni barības vadā un izraisa organisku barības vada bojājumu. [10] Cits iespējamais mehānisms ir stresa ietekme uz barības vada gļotādas caurlaidīgumu un uzņēmīgumu pret agresīvo kuņģa sālsskābi (šāda hipotēze izvirzīta pētījumos ar pelēm).

Rezumējot kļūst skaidrs, ka augstāks stresa līmenis, ko mēra ar standartizētiem instrumentiem, ir indivīdiem ar refluksa ezofagītu. Psihosociāls stress var būtiski iespaidot refluksa ezofagīta attīstību un simptomu izpausmi. Ārstiem, īpaši gastroenterologiem, jāņem vērā šie dati un sarunās ar pacientu jāuzsver stresa loma gastroezofageālā atviļņa slimības attīstības procesā. Ne mazāk svarīgi ir mudināt pacientus vērsties pie speciālistiem, kas palīdzēs cīņā ar stresa situācijām, tādējādi mazinot arī gastroezofageālā atviļņa simptomu izpausmes.

Uztura speciālista komentārs par ieteicamo uzturu pacientiem ar GERS un stresu (Mg. sc. sal. J. Pavlova)

• Ēdienkarte pacientiem ar psihoemocionālā spektra traucējumiem līdzīgi kā citiem GERS pacientiem jāpielāgo individuāli, jo produktu panesība ik pacientam var atšķirties: tas, kas vienam izraisa simptomus, citam var pašsajūtu nepasliktināt. Tāpēc pacientam ieteicams ieviest uztura dienasgrāmatu, pierakstot, kādi produkti dienas laikā uzņemti un kādas sūdzības parādās pēc to apēšanas. Dienasgrāmatā vēlams pierakstīt informāciju arī par savu emocionālo stāvokli, lai izvērtētu, vai sūdzības saistītas ar uzturu vai ar psihoemocionālo pašsajūtu.
• Barības vada gļotādu kairina pikanti, skābi ēdieni un dzērieni. Ar GERS saistīti produkti: tomāti, ķiploki, sīpoli, citrusaugļi. Zināms, ka regulāra kafijas un šokolādes lietošana izraisa barības vada apakšējā muskuļa atslābumu un palielina skābes iedarbību uz barības vadu. Citi produkti, kas ietekmē barības vada muskuli, to atslābinot, ir piparmētra un alkoholiskie dzērieni.
• Alus un vīns izraisa gastroezofageālo refluksu, galvenokārt pirmajā stundā pēc uzņemšanas. Par citiem pārtikas produktiem, piemēram, ceptiem ēdieniem vai gāzētiem dzērieniem, kas palielina spiedienu kuņģī, trūkst datu. Tāpat maz datu ir par uztura veidu un gastroezofageālo refluksu. Vidusjūras diēta un diēta ar ļoti zemu ogļhidrātu saturu var mazināt GERS, to efektivitāti pat pielīdzina standarta terapijai.
• Uzturs, kas bagāts ar ogļhidrātiem un taukiem, var palielināt refluksu, atslābinot barības vada apakšējo muskuli. Arī palielināta dzīvnieku izcelsmes produktu uzņemšana saistīta ar GERS. Ar šķiedrvielām bagātināts uzturs cilvēkiem, kuri iepriekš tās uzņēmuši nepietiekamā daudzumā, var uzlabot barības vada apakšējā muskuļa tonusu, mazinot atvilni un grēmu biežumu.
• Pētījumos tika izmantots psilliums (ceļtekas sēklu sēnalas). Gan simptomi, gan vidējās atviļņa epizodes mazinājās 36 pacientiem, kuri iepriekš lietoja diētu ar zemu šķiedrvielu saturu (< 20 g dienā) un vēlāk trīs reizes dienā saņēma psilliumu. Lai iegūtos rezultātus apstiprinātu, ir nepieciešami lielāki un ar placebo kontrolēti pētījumi.
• Ātra ēšana, brokastu izlaišana, pārēšanās, ēšana naktī, karstu ēdienu ēšana saistīta ar GERS. Ēšana vēlu vakarā vai naktī palielina kuņģa skābes produkciju, bet lielas un kalorijām bagātas maltītes palielina spiedienu kuņģī.
• Kuņģa skābes ražošanā vērojamas diennakts svārstības. Pētījumi rāda, ka darbs naktsmaiņās ietekmē ne tikai kortizola līmeni, to paaugstinot, bet ir saistīts arī ar paaugstinātu risku GERS un/vai erozīva ezofagīta attīstībai.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Doctus'' 2021. gada decembra numurā