logo logo draugiem draugiem

Sākums > Par mums > Jaunumi > Sirds un asinsvadu veselību apdraud mazkustīgums un neveselīgs uzturs

Sirds un asinsvadu veselību apdraud mazkustīgums un neveselīgs uzturs

Gada aukstākajos mēnešos daudz labprātāk uzturamies iekštelpās. ''Sēdēšanu mājās'' veicina arī Covid-19 pandēmija. Tāpat klāt ir svētku laiks, kad tos atzīmējam ar bagātīgi klātu galdu, bieži vien ēdot arī sātīgus ēdienus un neievērojot mēra sajūtu. Kā šāds dzīvesveids var ietekmēt mūsu veselību un kā laicīgi novērst sirds un asinsvadu slimības? Stāsta ''Veselības centrs 4'' filiāļu ''Diagnostikas centrs'' un ''Valdlauči'' kardioloģe, ehokardiogrāfijas speciāliste Ilze Zandarte.

Pēdējos gados sirds un asinsvadu slimības ir bijis galvenais mirstības cēlonis Latvijā – 2019. gadā 15 tūkstoši mirušo jeb 55% no kopējā mirušo skaita. Izplatītākās sirds un asinsvadu slimības Latvijā ir koronārā sirds slimība (stenokardija, miokarda infarkts) un ritma traucējumi.

Aktīvs dzīvesveids, kā arī daudzveidīgs un sabalansēts uzturs ir daži no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai cilvēkam būtu laba veselība un ilgs dzīves mūžs. Ņemot vērā mūsdienu dzīvesveidu un Covid-19 pandēmijas radītos apstākļus, varam novērot, ka šos priekšnoteikumus cilvēkiem ir daudz sarežģītāk ievērot. Aptaukošanās un liekā svara problēmas, pēdējo divu gadu laikā, kļūst arvien aktuālākas. Turklāt šīs problēmas rada ne tikai diskomfortu ikdienā, bet arī palielina iespēju saslimt ar dažādām slimībām – tai skaitā sirds un asinsvadu slimībām.

Sirds un asinsvadu slimību galvenie cēloņi ir:

  • ģenētika (iedzimtība), dzimums un vecums – šos faktorus nav iespējams mainīt un tie var ietekmēt sirds un asinsspiediena slimību attīstības iespējas;
  • neveselīgs dzīvesveids, tai skaitā nepareizs uzturs un nepietiekamas fiziskās aktivitātes, ir nākamie būtiskākie faktori, kas var ievērojami palielināt risku saslimšanai ar sirds un asinsvadu slimībām; tas arī pierādās praksē – pacienti arvien biežāk atzīstas, ka pandēmijas laikā mazāk kustas, vairāk laika pavada mājās un ēd neveselīgākas maltītes, kas nav labi, ja vēlamies sevi pasargāt no šādām veselības problēmām;
  • liekais svars, kas ir globāla problēma – vismaz 800 miljonu cilvēku pasaulē ar to saskaras; Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka cilvēkiem ar lieko svaru ir ne tikai risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, bet arī divreiz lielāka iespēja nokļūt slimnīcā, ja notiek inficēšanās ar Covid-19 vīrusu un radušās komplikācijas;
  • kaitīgi ieradumi, piemēram, smēķēšana vai pārmērīga alkohola lietošana. Tie ir vieni no biežākajiem sirds un asinsvadu slimību veicinošajiem faktoriem pieaugušajiem Latvijas iedzīvotājiem.

Kādi simptomi liecina par sirds un asinsvadu slimībām?

  • spiedošas sāpes krūtīs;
  • elpas trūkums;
  • sirds klauves, ritma traucējumi;
  • tūska.

Ieteikumi, kā izvairīties no sirds un asinsvadu slimībām.

  • Seko līdzi asinsspiediena līmenim. Arteriālā hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens ir viens no biežākajiem sirds un asinsvadu slimību izraisītājiem Latvijas iedzīvotājiem. Normāls asinsspiediens ir 120/80 mm Hg, savukārt paaugstināta asinsspiediena robeža ir 140/90 mm Hg. Ja rādījumi ir virs normas, vajag vērsties pie ģimenes ārsta, lai saprastu paaugstinātā asinsspiediena cēloni. Asinsspiedienu jāmēra ikvienam vismaz reizi gadā, kad tiek veikta ikgadējā ģimenes ārsta vizīte, lai pārbaudītu savu veselības stāvokli. Ja asinsspiediens nav stabils, to būtu jāmēra katru dienu.
  • Pārbaudi holesterīna līmeni. Normālam kopējā holesterīna līmenim jābūt līdz 5 mmol/l un zema blīvuma (''sliktajam'') holesterīnam līdz 3mmol/l. Holesterīns izgulsnējas uz asinsvadu sienām un rada risku sirds un asinsvadu slimībām. Holesterīna mērījumu biežumu nosaka ģimenes ārsts.
  • Ievies regulāras kustības. Katru dienu ieteicams ieplānot laiku kādai fiziskai aktivitātei. Tā var būt vingrošana, ziemā īpaši aktuālā slēpošana vai slidošana, kā arī pastaigas svaigā gaisā. Rekomendējams ikvienam dienā noiet 7000 līdz 10 000, jo tas labvēlīgi ietekmē sirds veselību. Tāpat regulāras kustības samazina slikto holesterīnu, paaugstina labo un pazemina asinsspiedienu.
  • Pievērs uzmanību ķermeņa masas indeksam un uzturam. Ikvienam ik pēc laika vajadzētu izrēķināt savu ķermeņa masas indeksu (ĶMI), izmantojot formulu – svars kilogramos dalīts ar augumu kvadrātmetros. Normāls ĶMI ir 25, savukārt, ja tas pārsniedz šo atzīmi, tas liecina, ka cilvēkam ir liekais svars. Ja ĶMI ir virs 30, tad tas ir pirmais signāls, kad vajadzētu uztraukties par aptaukošanos. Svarīgi ir ieviest regulāras ēdienreizes ar sabalansētu uzturu, uzsvaru liekot uz dārzeņiem, zivīm, pākšaugiem, graudaugiem, zaļumiem, riekstiem, sēklām un garšaugiem.
  • D vitamīns. Pirms D vitamīna lietošanas ieteicams veikt analīzes, lai noteiktu tā uzņemšanas nepieciešamo devu. Tas ir īpaši svarīgi ziemas periodā, kad saules gaisma ir vismazāk. D vitamīns ir pieejams dažādās formās, piemēram, šķidrā, ko ar pipeti uzpilina uz gabaliņa maizes un apēd, vai kapsulās, kuras lieto, pa virsu uzdzerot glāzi negāzēta ūdens.

Lasiet rakstu www.aprinkis.lv 2021. gada 23. decembra publikācijā


  • Dalīties ar šo ziņu:

Piesakies konsultācijai