Par D vitamīna nozīmi organisma dažādu funkciju nodrošināšanā un veselības uzturēšanā kopumā ne mediķu vidū, ne arī sabiedrībā vairs šaubu nav. Aktualizējas tikai jautājums – kāpēc tā trūkums ir tik izplatīts un kā to vislabāk uzņemt. Uzziniet vairāk, izlasot "Veselības centrs 4" filiāļu "Diagnostikas centrs" un "Valdlauči", kā arī grupas uzņēmuma "Capital Clinic Riga" endokrinoloģes Gitas Ertas skaidrojumu.
Visbiežāk D vitamīna trūkums piemeklē tad, ja ir kādas hroniskas slimības, cilvēks cieš no piena produktu nepanesības, ievēro stingru veģetāru diētu un izvairās no saules.
Ir 3 zināmi D vitamīna avoti - saules gaisma, uzturs un D vitamīns kā medikaments.
Dabiskie D vitamīna avoti ir, piemēram, mencu aknu eļļa, siers, olu dzeltenums, skumbrijas, laši, liellopa aknas u.c.
Ir vairāki individuālie faktori, kas ietekmē D vitamīna ražošanu ādā, ieskaitot vecumu, jo gados vecākiem cilvēkiem ir plānāka āda, un līdz ar to tie ir mazāk spējīgi sintezēt D vitamīnu. Cilvēkiem ar lieko svaru nepieciešams lielāks D vitamīna daudzums. Jāatzīmē arī, ka ādas tips nosaka D vitamīna veidošanās efektivitāti. Gaišā āda (I tips) saražo līdz sešām reizēm vairāk D vitamīna, nekā tumšā āda (VI tips). Turklāt apģērba nianses, dzīvesveids, darba vieta (piemēram, iekštelpu un āra apstākļos) un izvairīšanās no saules būtiski ietekmē D vitamīna sintēzi. Un, protams, sauļošanās līdzekļu lietošana.
D vitamīns ir pieejams divās atšķirīgās formās: ergokalciferols (D2 vitamīns) un holekalciferols (D3 vitamīns). Saules iedarbība nodrošina D vitamīnu D3 formā, bet uztura avoti spēj nodrošināt abas formas, ko daudzi oficiāli uzskata par līdzvērtīgiem un savstarpēji aizstājamiem. Mutivitamīni var saturēt vai nu vitamīnu D2, vai vitamīnu D3. Vairums farmaceitisko kompāniju šobrīd pārstrādā savus produktus, lai D vitamīnu iegūtu D3 veidā.
D vitamīna sintēze cilvēka ādā ir atkarīga no vairākiem mainīgajiem lielumiem, tostarp tādiem vides faktoriem kā ģeogrāfiskais platums, sezona, dienas laiks, laika apstākļi (mākoņainība), gaisa piesārņojuma daudzums un virsmas atstarošana, kas var ietekmēt UVB starojuma daudzumu, kas sasniedz ādu.
Saule un sauļošanās izraisa visvairāk diskusiju. Problēma ir, ka tas pats ultravioletā starojuma B spektrs, kas katalizē D vitamīna ražošanu ādā, var izraisīt DNS bojājumus, izraisīt epidermas pārmaiņas, paaugstinot risku saslimt ar ādas vēzi. Atkarībā no devas UV gaisma var izraisīt DNS bojājumus, iekaisuma reakcijas, ādas šūnu apoptozi (ieprogrammētu šūnu nāvi), ādas novecošanos un ādas vēzi.
Interesanti, ka visa ķermeņa ekspozīcija ar UVB starojumu vismaz 15-20 minūtes minimālās eritēmas devās (vienkārši izsakoties: sauļojoties bez apģērba 15 – 20 minūtes) spēj izraisīt D vitamīna ražošanu līdz 250 μg (10 000 SV), kas ir visai liela deva.
Pēc sauļošanās D3 vitamīna koncentrācija serumā ievērojami pieaug pēc 24 - 48 stundām. Pēc tam D3 vitamīna līmenis samazinās, bet seruma pusperiods (laiks, kādā zāļlīdzekļa koncentrācija asinīs samazinās uz pusi) svārstās no 36 līdz 78 h Lipīdos šķīstošā molekula D3 vitamīnu var "uzkrāt" un to uzglabāt zemādas taukos vēlākai lietošanai pat līdz 4-6 mēnešiem.
Tiklīdz D vitamīns nokļūst asinsritē, tas aknu hidroksilāzes ietekmē tiek pārveidots par 25-hidroksivitamīnu D (25 (OH) D, jeb kalcidiolu. Cirkulējošais 25 (OH) D līmenis ir D vitamīna statusa rādītājs. Šis līmenis atspoguļo gan ar ultravioleto starojumu sintezēto, gan ar uzturu uzņemto D vitamīnu. Seruma pusperiods 25 (OH) D ir apmēram 15 dienas.
25 (OH) D nav bioloģiski aktīvā forma. Ja organismam nepieciešama aktīvā forma, tad 25 (OH) D tiek pārveidots nierēs līdz aktīvajai hormonālajai formai 1, 25 - dihidroksivitamīnam D (1,25 (OH) 2D, jeb kalcitriolam) bioķīmiskajā procesā, ko regulē cits hormons – parathormons. Neskatoties uz to, nepietiekams D vitamīna daudzums samazina kalcitriola cirkulācijas līmeni. Cirkulējošo kalcitriolu nelabvēlīgi ietekmē arī samazināts nefronu skaits, kas vērojams nieru slimību gadījumos, un augsts iekaisuma citokīnu līmenis, piemēram, interleikīns (IL) -1, IL-6 un audzēja nekrozes faktora alfa ( TNF-α).
D vitamīna pārdozēšana nav iespējama, izmantojot tikai fotoekspozīciju jeb sauļošanos. Pēc mazāk nekā 1 minimālās eritēmas devas (MED, tas ir, fotoeksponēšanas daudzums, kas vajadzīgs, lai radītu vāji sārtu ādu 24 stundu laikā pēc iedarbības), pre-vitamīna D3 koncentrācija sasniedz maksimālo līmeni, un tālāka UV starojuma iedarbība tikai rada neaktīvus metabolītus jeb mazus ķīmiskos savienojumus, kas iesaistīti vielmaiņas jeb metaboliskajās reakcijās. Tāpēc vien nebūtu prātīgi sauļoties vairāk par minimālo eritēmas devu bez saules aizsargkrēma!
