Kādi ir biežākie plaušu karsoņa iemesli un kas var veicināt tā parādīšanos? Kā atpazīt atipisku plaušu karsoni, kā noris ārstēšana un ko nevajadzētu darīt, ārstējot plaušu karsoni? Konsultē "BENU Aptiekas" piesaistītā eksperte, "Veselības centrs 4" filiāles "Diagnostikas centrs" pneimonoloģe Anželika Koševacka.
Plaušu karsonis jeb pneimonija ir plaušu audu iekaisums, kas parasti rodas gadījumos, ja ir samazinājusies cilvēka imunitāte vai bijis kontakts ar cilvēku, kas izplata baktērijas vai vīrusus, kas var izraisīt plaušu karsoni.
Visbiežākais plaušu karsoņa izraisītājs ir pneimokoks (streptococcus pneumoniae). Veselam cilvēkam tas var atrasties mutes dobumā, bet, samazinoties imunitātei, ieelpojot gaisu ar baktērijām, var izraisīt plaušu karsoni. Vasarā risku saslimt ar plaušu karsoni palielina kondicionieri – ja tie nav labā tehniskā stāvoklī. Piemēram, ir ļoti smaga pneimonija – leģionāru slimība jeb legioneloze. Arī ar to var saslimt karstā laikā, lietojot kondicionierus.
Pārsvarā plaušu karsonis parādās cilvēkiem, kam ir pazemināta imunitāte, taču sastopamas arī atipiskas pneimonijas, ko izraisa, piemēram, mikaplazmas (mikoplazma pneumonia) vai hlamīdijas (chlamydia pneumoniae) – atipiskas baktērijas, ar kurām var inficēties no slimojoša cilvēka (arī tad, ja viņam saslimšana norit bez simptomiem). Ar šādu pneimoniju bieži slimo kolektīvos, piemēram, skolās, bērnudārzos, tur, kur ir daudz cilvēku, kas ilgstoši atrodas slēgtās telpās. Tai var būt viegla gaita, un dažreiz cilvēki pat nepamana, ka ir saslimuši un izplata šo baktēriju. Kādam saslimšana var būt bez simptomiem, bet citam – ar ļoti izteiktām sūdzībām un smagu slimības gaitu. Covid-19 epidēmijas laikā jāņem vērā, ka arī koronavīruss izraisa plaušu karsoni neatkarīgi no tā, vai ir vasara vai ziema.
Ir ļoti svarīgi saprast, kas ir pneimonijas izraisītājs, jo tas ietekmē ārstēšanos, uzsver dr. Koševacka. Tā, piemēram, vīrusu izraisītu pneimoniju ārstē simptomātiski, tāpat arī Covid-19 izraisītu plaušu karsoni. Taču, ja vīrusam pievienojas bakteriāla infekcija, ir nepieciešama antibiotiku terapija. Smagos gadījumos, kad pacients ārstējas stacionārā, var tikt nozīmēta plaša spektra terapija, lai nekavētu laiku un iedarbotos uz vairākām baktērijām vienlaikus, jo diemžēl plaušu karsonis ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem no infekcijas slimībām, uzsver ārste.
Pneimonijas galvenie simptomi ir klepus, drebuļi, temperatūra. Taču tie ir raksturīgi tipiskajai pneimonijai. Savukārt atipiskās pneimonijas gadījumā klepus var būt neliels, arī temperatūra var būt neliela vai pat normāla. Tāpēc ir jāskatās uz vispārējo stāvokli, jo parasti pacientiem ir raksturīgas intoksikācijas pazīmes – izteikts nespēks, nogurums, apetītes trūkums. Var būt intensīvas sāpes krūtīs, arī elpas trūkums – tādēļ ir ieteicams izmērīt skābekļa rādītājus ar oksimetru un pārbaudīt pulsu, jo tas var būt paaugstināts. Visas šīs pazīmes var liecināt par iekaisumu.
Speciāliste uzsver – ja klepus nepāriet divas trīs nedēļas, tas obligāti ir jāpārbauda ar rentgenu vai datortomogrāfiju, jo pie atipiskās vai tuberkulozes pneimonijas cilvēks var diezgan ilgi nenojaust saslimšanu, jo tā var noritēt bez simptomiem. Ja tipiskai pneimonijai ārsts var izklausīt trokšņus, tad atipiskai pneimonijai trokšņu var nebūt. Ja ir aizdomas, ka kaut kas nav labi – pirmais, vienkāršākais solis ir nodot asins analīzes, kurās varēs redzēt pilno asins ainu un iekaisuma rādītājus, pēc kā var rasties aizdomas par plaušu karsoni.
Parasta, sadzīvē iegūtas pneimonijas gadījumā stāvoklim vajadzētu normalizēties trīs dienu laikā pēc terapijas beigām (terapijas kurss ilgst piecas līdz septiņas dienas). Savukārt atipiskās pneimonijas ārstēšana parasti ilgst divas trīs nedēļas vai atkarībā no slimības smaguma. Jāņem vērā, ka pēc slimošanas izmaiņas rentgenogrammā var būt redzamas arī pēc dažiem mēnešiem. Tādēļ kontroles rentgenogrammu pēc ārstēšanas ieteicams veikt ne ātrāk kā pēc sešām nedēļām pēc pirmās rentgenogrammas.
Būtiska nianse, kas jāņem vērā, slimojot ar plaušu karsoni – slimības laikā nedrīkst visu laiku atrasties guļus stāvoklī. Lai arī tiek nozīmēts gultas režīms, jo saslimšana ir nopietna, tomēr pacientam vismaz divas stundas dienā jācenšas sēdēt, nevis gulēt. Nedrīkst gulēt visu laiku uz viena sāna – ir jāgrozās, lai plaušās neveidojas sastrēgumi, jo tas neveicinās atveseļošanos. Ja iespējams, var veikt speciālos plaušu vingrojumus – tie stiprina muskulatūru un veicina atkrēpošanos. Kad stāvoklis uzlabojas un ir normāla ķermeņa temperatūra, ir pamazām jāsāk kustēties, staigāt, sekojot līdzi elpošanas un pulsa rādītājiem. Gadījumā, ja plaušu karsonim pievienojas pleirīts (pleiras iekaisums), ir nepieciešama speciāla rehabilitācija un vingrojumi, lai neveidojas saaugumi un pēc tam nav samazināta plaušu kustība. Tāpat pēc plaušu karsoņa izslimošanas ir svarīgs pilnvērtīgs, ar olbaltumvielām bagāts uzturs, lai organismā veidotos antivielas, kas stiprina imunitāti.
Pneimonoloģe uzsver – viens no biežākajiem plaušu karsoņa izraisītājiem ir pneimokoks, un kā profilakse tam ir pieejama pneimokoku vakcīna. Tā paredzēta cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma un visiem, kam ir hroniskas saslimšanas (plaušu, sirds, cukura diabēts), jo tie ir riska grupas pacienti, kam var veidoties ļoti smaga pneimonija.
Tāpat plaušu karsoņa profilaksei ieteicama gripas un Covid-19 vakcīna. Ļoti būtiska ir arī smēķēšanas atmešana, jo smēķēšana samazina plaušu audu aizsargspējas.
Plaušām patīk aktīvi sporta veidi – peldēšana, staigāšana, skriešana. Pēc plaušu karsoņa, kad cilvēks ir izveseļojies, lai uzlabotu plaušu stāvokli, ir vajadzīgas pastaigas un citas līdzīgas aktivitātes.
Visu rakstu lasiet: www.delfi.lv
