Sāpes pakrūtē, kuru iemesls ir gastroenteroloģiska saslimšana, vēl aizvien ir pieaugoša problēma visā pasaulē. Biežākie iemesli šāda veida sāpēm ir funkcionāla dispepsija un gastroezofageālā atviļņa slimība. Retāk šie simptomi liecina par citām slimībām, piemēram, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu un ļaundabīgiem audzējiem gremošanas trakta augšējā daļā. Lasiet "Diagnostikas centrs" speciālistu - gastroenteroloģes Ilonas Vilkoites un ārstes rezidentes gastroenteroloģijā Lauras Veides rakstu žurnāla "Ārsts.lv" 2018. gada auguista numurā. 

Vienmēr jāpatur prātā tas, ka iemesls sāpēm pakrūtē var būt arī nopietna un dzīvībai bīstama kardioloģiska slimība. Taču biežākie iemesli šāda veida sāpēm ir funkcionāla dispepsija un gastroezofageālā atviļņa slimība. Krietni retāk šie simptomi liecina par citām nopietnām slimībām, piemēram, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu un ļaundabīgiem audzējiem gremošanas trakta augšējā daļā.

Ārstes uzsver, ka pacientiem ar dispepsijas simptomiem lielākoties šī dispepsija ir funkcionāla - tādā gadījumā, veicot augšējo endoskopiju, neatrod patoloģiju. Jāņem vērā, ka dispepsija ir visai izplatīta - tā ir vidēji 20-40% iedzīvotāju.

Funkcionālas dispepsijas simptomi izpaužas gremošanas trakta augšējā daļā - kā pastāvīgas sāpes pakrūtē vai sāpes, kas ik pa laikam atkārtojas, vai diskomforts šajā reģionā, ko sauc arī par epigastriju. Var pievienoties arī citi simptomi, piemēram, vēdera pūšanās, slikta dūša un atraugas. Cits šādu simptomu iemesls var būt organiskas, sistēmiskas vai vielmaiņas slimības.

Dr. Ilona Vilkoite		Dr. Laura Veide

Funkcionālo dispepsiju ārsti iedala divos sindromos:

• ar ēdienreizēm saistīts dispepsijas sindroms, kad ir smaguma sajūta aiz krūšu kaula, ātra pilnuma sajūta

kuņģī pēc ēšanas jeb postprandiāls distresa sindroms;

• epigastrijas sāpju sindroms (sāpes vai dedzināšanas sajūta epigastrijā jeb aiz krūšu kaula).

Minētie simptomi var pārklāties, tādējādi pacients var ciest no dažiem līdz pat visiem iepriekš minētajiem simptomiem.

Pasaulē katrs desmitais pieaugušais cilvēks ik dienu jūt dedzinošas sāpes vai diskomfortu pakrūtē, Rietumeiropā apmēram 10-20% cilvēku. Viens no biežākajiem šo sāpju iemesliem ir gastroezofageālā refluksa jeb atviļņa slimība - hroniska slimība, kad kuņģa saturs patvaļīgi nonāk barības vadā, un sāpes vai dedzinoša sajūta pakrūtē var būt viens no šīs slimības simptomiem. Klasiskie atviļņa slimības simptomi ir grēmas jebdedzināšana aiz krūšu kaula, arī sāpes pakrūtē un atraugas, taču bez klasiskiem atviļņa slimības simptomiem (grēmām un atraugām) var būt arī izpausmes ārpus barības vada, piemēram, elpošanas un laringeālie simptomi. Tā ir visbiežākā slimība gastroenterologu praksē.

Gadījumos, kad simptomi ilgst ilgāk par divām nedēļām, būtu nepieciešama gastroenterologa konsultācija un rūpīgāka izmeklēšana. Kuņģa un zarnu trakta funkciju traucējumu gadījumā noteikti vajadzētu veikt augšējo endoskopiju jeb ezofagogastroduodenoskopiju.

Procedūras ilgums parasti ir līdz 20 minūtēm, procedūras laikā ārsts caur pacienta muti gremošanas sistēmā ievada augstas kvalitātes optisku instrumentu, ar kura palīdzību detalizēti apskata un novērtē barības vadu, kuņģi un divpadsmitpirkstu zarnu stāvokli, paņem analīzes un biopsiju (audu gabaliņus), ja nepieciešams, kā arī veic pārbaudi, nosakot helikobaktērijas esamību. Nepieciešamības gadījumā ārsts var apturēt asiņošanu, likvidēt svešķermeni vai polipu utt. Divas nedēļas pirms nozīmētā izmeklējuma pacientam jāpārtrauc kuņģa skābes daudzumu mazinošu medikamentu lietošana, vakarā pirms izmeklēšanas jāietur viegla maltīte, ir aizliegts ēst un lietot perorālus medikamentus vismaz 6 stundas pirms procedūras un jāpārtrauc dzert ūdeni 2-4 stundas pirms izmeklēšanas.

Daudzi pacienti apgalvo, ka, ievērojot diētas rekomendācijas, simptomi izzūd vai mazinās, lai gan zinātniski tam ir vidēja līmeņa pierādījumi. Taču mēs tik un tā pacientiem stāstām par pareizu uzturu un diētas kļūdām, jo, šos ieteikumus piemērojot katram pacientam individuāli, ilgtermiņā var samazināt medikamentu lietošanu un ārstēšanas ilgumu. Pacientiem skaidrojam, ka ēdienreizes jāietur biežāk, 4-5 reizes dienā, mazām porcijām, kārtīgi sakošļājot. Sūdzību gadījumā būtu nepieciešams atturēties no asiem, trekniem ēdieniem, citrusaugļiem, tomātiem, to produktiem, piparmētras, šokolādes, alkohola un gāzētiem dzērieniem. Ieteicams izvairīties no ieraduma pēc ēšanas apgulties, kā arī trīs stundas pirms naktsmiera neieturēt maltīti, īpaši jāuzsver smēķēšanas negatīvā ietekme uz kuņģa un zarnu traktu. Lielākajai daļai pacientu tikai uztura un dzīvesveida ieteikumi nebūs efektīvi, tāpēc tie jākombinē ar medikamentozu terapiju.

Protonu sūkņa inhibitori ir efektīvi gastroezofageālā atviļņa slimības ārstēšanā, kā arī tos plaši izmanto dispeptisku sūdzību gadījumā. Šo medikamentu lietošanai ir jābūt rūpīgi pārdomātai un racionālai, jo jāņem vērā, ka pēc to lietošanas var attīstīties blakusparādības. Atviļņa slimības gadījumā galvenais mehānisms ir barības vada gļotādas saskarsme ar sālsskābi vai pepsīnu, un protonu sūkņa inhibitori ir tie medikamenti, kas efektīvi nomāc kuņģa sālsskābes sekrēcijas pēdējo posmu. Lai palielinātu medikamentu efektivitāti, tie jālieto 30-60 minūtes pirms maltītes. Ja simptomi ir naktī, tad medikamentus var lietot arī pirms gulētiešanas. Latvijā pieejamie medikamenti no šīs grupas ir omeprazols, esomeprazols, pantoprazols, lansoprazols, rabeprazols.

Vēl viena medikamentu grupa, ko izmanto, ir H2 receptoru antagonisti. Zinātniski ir pierādīts, ka tie ir mazāk efektīvi salīdzinoši ar protonu sūkņa inhibitoriem. Šie medikamenti arī samazina kuņģa skābes sekrēciju. Latvijā pieejamie ir famotidīns un ranitidīns.

Visu rakstu lasiet žurnāla "Ārsts.lv" 2018. gada augusta numurā.