"Diagnostikas centrs'' ginekoloģe, dzemdību speciāliste Natālija Bērza sniedz padomus jaunajām māmiņām par pēcdzemdību periodu.
Pēcdzemdību periods ilgst 6—8 nedēļas pēc dzemdībām. Grūtniecības laikā sievietes organismā notiek fizioloģiskas pārmaiņas, kas aptuveni 42 dienās atgriežas pirmsdzemdību stāvoklī, tomēr ne vienmēr šajā periodā sievietes organisms atkal funkcionē tāpat kā pirms dzemdībām.
Bērna barošana ar krūti
Jaundzimušā barošana ar krūti atzīta par universālu pirmās izvēles metodi, diemžēl daudzām sievietēm dažādu sarežģījumu dēļ tā beidzas nesākusies. Bieži vien pie vainas bijis tikai informācijas trūkums par pareizu izpildi, blakus nav bijis kompetenta cilvēka, kas pilnvērtīgi palīdzētu. Sievietes, kam barošana ar krūti diemžēl nesekmējas, var lietot piena sūkņus. To klāsts ir plašs un piemērots ikvienai.
Barošanas ar krūti periodā sievietes organismam vajadzīgs adekvāts uzturvielu daudzums, jo tas ir vienīgais veids, kā jaundzimušais var uzņemt nepieciešamās barības vielas. Svarīgi piebilst, ka laktācijas periodā dažu uzturvielu daudzumam jābūt lielākam nekā grūtniecības laikā, piemēram, A, C, E, B6, B12 vitamīnam, proteīniem, turpretī D un K vitamīna, kalcija, magnija un fosfora līmenis neatšķiras. D vitamīna daudzums, ko mazulis saņem caur mātes pienu, ir salīdzinoši niecīgs.
DAŽĀDĀS IESPĒJAS PĒCDZEMDĪBU PERIODĀ
Liela daļa sieviešu pēc dzemdībām ir īpaši motivētas kontracepcijas izvēlei, ja tuvākajā laikā nākamā grūtniecība nav plānota, kaut gan ir daudz sievietes, kas tic mītam, ka laktācijas periods ir vienlīdzīgs izsargāšanās metodēm. Ginekologam vai ģimenes ārstam jāizstāsta pacientei par kontracepcijas nepieciešamību pēcdzemdību periodā.
Pirmā ovulācija pēc dzemdībām notiek pēc aptuveni 45—94 dienām, taču tā var notikt arī pēc 25—27 dienām. Ir liela iespēja, ka šīs ovulācijas laikā apaugļošanās process nenotiks, tomēr var novērot arī pretējo.
Vairāku iemeslu dēļ no dzimumdzīves būtu jāatturas pirmās sešas nedēļas pēc dzemdībām — galvenokārt tādēļ, lai mazinātu infekcijas risku. Dzimumdzīves atsākšana pēc dzemdībām sievietei var radīt diskomfortu, jo ir izdalījumi, maksts sausums, kas var radīt sāpes, vājināt libido. Pacientes vēlmes un iespējas jāizvērtē individuāli.
EMSella krēsla procedūras ir īpaši vērtīgas pēc dzemdībām, lai atjaunotu mazā iegurņa muskulatūras tonusu.
Plīsumi, kas radušies dzemdību laikā
Starpenes plīsumi ne vienmēr ir prognozējami, turklāt vai būt gan pirmajās, gan atkārtotās dzemdībās. Biežākie ir pirmās un otrās pakāpes plīsumi — tie sadzīst veiksmīgi un nerada ilgtermiņa sekas. Trešās un ceturtās pakāpes plīsumu ģenēze bieži vien nav izskaidrojama, taču tos bieži novēro gadījumos, ja sievietei ir pirmās vaginālās dzemdības, bērna svars ir virs 4 kg, ir gara izstumšanas fāze, notiek bērna plecu distocija, kā arī instrumentālas vaginālas dzemdības.
Sūrstēšana un diskomforts, īpaši sēžot vai staigājot, plīsumu dzīšanas procesā ir norma. Šuvju vietas parasti pilnībā sadzīst dažas nedēļas pēc bērna piedzimšanas. Trešās un ceturtās pakāpes plīsumi, saukti arī par dzemdību laikā iegūtu anorektālā sfinktera bojājumu (OASI jeb obstetric anal sphincter injury), ir nopietnāka problēma.
Būtiski pēcdzemdību procesā ir vingrinājumi, kas palīdz nostiprināt iegurņa pamatnes struktūru sākotnējo izturību un veicināt to efektīvu funkcionēšanu. Tie jāveic ļoti precīzi, citādi vēlamais efekts var nebūt sekmīgs, tāpēc ir lietderīgi doties pie fizioterapeita pēc teorētiskas un praktiskas informācijas, kā pareizi veikt vingrinājumus.
Kā atšķirt pēcdzemdību skumjas no depresijas?
Nenoliedzami, ka bērna nākšana pasaulē lielākoties ikvienai sievietei ir laimes piepildīts brīdis, taču apmēram 50 % sieviešu novēro pēcdzemdību skumjas, kas vēlāk var attīstīties par pēcdzemdību depresiju, kura var ilgt dažas nedēļas vai pat vairākus gadus. Diemžēl pēcdzemdību depresija realitātē ir biežāk, nekā tā tiek diagnosticēta.
Pēcdzemdību depresija biežāk attīstās sievietēm ar depresīviem traucējumiem dzīves vai ģimenes anamnēzē, pirmdzemdētājām, pacientēm ar dzemdību sarežģījumiem, tā bieži saistāma ar atbalsta trūkumu ģimenē un sociālām problēmām.
Ko varam secināt?
Vairāk lasiet žurnālā ''Doctus'' 2020.gada augusta izdevumā
