Vairogdziedzeris ir endokrīnās sistēmas dziedzeris, kas regulē vielmaiņu, nodrošina hormonu sekrēciju, kā arī nervu sistēmas, sirds un citu orgānu normālu darbību. Neraugoties uz šā dziedzera nelielo izmēru, hormoni, ko tas izstrādā, piedalās praktiski visos procesos, kas notiek organismāī, lielākoties sadarbojoties ar citiem hormoniem: insulīnu, glikagonu, glikokortikoīdiem un kateholamīniem. Par vairogdziera lomu un tā veselības uzturēšanu, lasiet rakstu žurnālā "36,6°" ar "Diagnostikas centrs" endokrinoloģes Gitas Ertas ieteikumiem.
Vairogdziedzeris ir mazs tauriņa formas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšpusē, tieši zem ādamābola jeb vairogskrimšļa. Vairogdziedzeris sastāv no divām daivām. Kopā ar citiem dziedzeriem tas ietilpst endokrīnajā sistēmā, kas izstrādā bioloģiski aktīvās vielas - hormonus, kuri cirkulē asinīs un ietekmē dažādu šūnu darbību. Vairogdziedzera hormoniem jābūt normālā līmenī.
No vienas puses, svarīgi zināt, vai vairogdziedzera forma un lielums atbilst normai, no otras puses - būtiski noskaidrot, vai tas pareizi darbojas. Vairogdziedzeris var būt palielināts, samazināts vai normāla izmēra, un visos šajos gadījumos tas var darboties labi. Bet var būt arī citādi - vairogdziedzeris var būt normāla izmēra, bet funkcionēt par ātru vai par lēnu.
Kas tad notiek? Kad vairogdziedzera darbība ir pastiprināta un tas ražo pārāk daudz vairogdziedzera hormonu, kas cirkulē asinīs, šādu stāvokli sauc par hipertireozi. Savukārt hipotireoze jeb pavājināta vairogdziedzera funkcija nozīmē, ka vairogdziedzerī nepietiekami daudz sintezējas šo vielmaiņai ļoti svarīgo hormonu. To, kā darbojas vairogdziedzeris, nosaka, izdarot asinsanalīzes. Gan hipotireozes, gan hipertireozes gadījumā pacientam jālieto medikamenti - tos izraksta ārsts. Ja vairogdziedzera funkcija ir pavājināta, jādzer vienas zāles, ja pastiprināta - citas.
Izmaiņas vairogdziedzera darbībā pacients uzreiz var nesajust. Visbiežāk simptomi ir hroniski pieaugoši, un cilvēks pie tiem pakāpeniski var pierast un uztvert kā normu. Izmaiņas organismā var būt lēnas, bet tajā pašā laikā ārstam tās būtu jāpamana. Tomēr labā ziņa ir tā, ka vairogdziedzera slimības ir ārstējamas. Pacientam tikai atliek savlaicīgi aiziet pie ārsta, izstāstīt par savām sūdzībām, veikt asinsanalīzes un sākt adekvātu ārstēšanu. Vairogdziedzera hormonu noteikšana nav sarežģīta - tā ir standarta asinsanalīze, un to var veikt jebkurā laboratorijā.
Kas liecina par problēmu?
Endokrinoloģe Gita Erta uzsver, ka pacientiem, kuriem vairogdziedzeris nav vesels, var būt svīšana, nervozitāte, trīce, apātija, svara pieaugums, nespēks, aizdusa. Iespējami arī lokāli simptomi kaklā, pacients var sūdzēties par balss izmaiņām, epizodiskām rīšanas problēmām. Var būt diskomforta sajūta kakla rajonā - šķist, ka traucē virsdrēbes apkakles rajonā, cilvēkam patīk atpogāt krekla augšējo podziņu, lai nekas nepieskartos kaklam.
Vairogdziedzera izmeklēšana ir kompleksa. Nenoliedzami pamats ir ārsta apskate, iztaujāšana un skrīninga analīzes. Ja ar analīzēm viss kārtībā, pacientam nav kādu īpašu sūdzību un ārsts palpējot nav identificējis neko aizdomīgu, parasti tālāka izmeklēšana nav nepieciešama. Tikai tad, kad ārsts konstatē kādas novirzes, viņš var pieņemt lēmumu padziļināti izmeklēt vairogdziedzeri.
Erta atgādina - ejot pie ģimenes ārsta, nevajag kautrēties pavaicāt, vai ir nozīmētas vairogdziedzera analizēs. Noteikti vajag palūgt to izdarīt, ja ir simptomi, kas varētu liecināt par šā dziedzera funkcijas traucējumiem.
Visu rakstu lasiet žurnāla "36,6°" 2018. gada augusta numurā
