Žurnāla “Doctus” 2018. gada jūlija numurā lasāms “Veselības centrs 4” dermatoloģes Diānas Vības un rezidentes dermatoloģijā Elīnas Ozolas raksts par nagu sēnīšu infekciju - no epidemioloģijas līdz ārstēšanai.

Onihomikoze ir sēnīšu izraisīta nagu infekcija, kas var skart vienu vai vairākus kāju un/vai roku nagus. Infekcija var attīstīties jebkurā naga vienībā — naga matricē, gultnē vai plātnītē. Biežākie izraisītāji ir dermatofīti, raugveida un pelējuma sēnītes.

Onihomikozes veiksmīga ārstēšana dermatologa praksē bieži vien sagādā grūtības naga lēnās augšanas un tādu pacienta blakusslimību dēļ kā cukura diabēts, asinsvadu nepietiekamība vai psoriāze.

Epidemioloģija

Onihomikoze skar 10 % vispārējās populācijas iedzīvotāju, 20 % pacientu, kas vecāki par 60 gadiem, un 50 % no tiem, kas vecāki par 70 gadiem. Biežākā izplatība vecākiem pacientiem saistāma ar perifēro asinsvadu nepietiekamību, imunoloģiskām slimībām, cukura diabētu. Risks pacientiem ar cukura diabētu iegūt onihomikozi ir 1,9—2,8 reizes lielāks nekā vispārējā populācijā.

Onihomikoze biežāk skar vīriešus nekā sievietes, tomēr Candida izraisītās infekcijas biežāk novēro sievietēm. Pieaugušajiem novēro biežāk nekā bērniem.

Onihomikoze pārsvarā skar kāju nagus to lēnās augšanas, traumatizācijas, ģenētiskās predispozīcijas, hiperhidrozes un psoriāzes dēļ.

Riska faktori

Nav stingri pieņemti riska faktori, kuru dēļ būtu lielāks risks nagu sēnīšu infekcijas attīstībai, tomēr tiek pieņemti predisponējošie faktori, ko nosacīti var iedalīt divās lielās grupās: pacienta riska faktori un sis-tēmiskie riska faktori:

■ pacienta — lielāks vecums, paaugstināts ķermeņa masas indekss, vīriešu dzimums, smēķēšana, nespēja nodrošināt adekvātu higiēnu, slēgtu apavu nēsāšana, bieža peldbaseinu apmeklēšana, sportošana, ģimenē kādam jau ir nagu sēnīte, darba specifiskums (C. albicans sēnīti biežāk novēro pacientiem, kuru darbs saistīts ar roku ilgstošu atrašanos mitrumā: bārmeņiem, apkopējām, frizieriem u.c.);

■ sistēmiskie — cukura diabēts, imūndeficīts, neārstēta kāju sēnīte, orgānu transplantāti, perifēro asinsvadu slimības.

Simptomi

Racienti ar onihomikozi ļoti reti jūt kādus subjektīvus simptomus. Primārais iemesls, kāpēc apmeklē dermatologu, ir kosmētiska rakstura sūdzības. Tomēr ilgstoša onihomikoze spēj izraisīt arī fizisku diskomfortu, smagākos gadījumos var būt izteiktas sāpes, nēsājot apavus vai ejot.

Pacientiem ar cukura diabētu vai citu imūnkompromitētu stāvokli ir palielināts risks iegūt bakteriālu infekciju, piemēram, celulītu. Tāpat onihomikoze var kļūt par palaidējmehānismu citām ādas sēnīšu slimībām [Tinea pedis, Tinea cruris, Tinea corporis).

Diagnostika

Klīniskās onihomikozes pazīmes var līdzināties virknei citu naga slimību, tāpēc laborato-risks apstiprinājums ir obligāta prasība, lai sāktu terapiju.

Negatīvs mikoloģiskais rezultāts vēl neizslēdz to, ka sēnīšu infekcijas nav. Tiešā mikroskopija šādos gadījumos mēdz būt negatīva līdz 10 % izmeklējumu, kultūras uzsējums — pat 30 % gadījumu.

Pēc pētījumiem, izzinot iemeslu, kāpēc rodas šie negatīvie rezultāti, eksperti secināja, ka cēlonis ir kļūdas paraugņemšanā un sadalīšanā. Pareiza taktika ir atkārtot izmeklējumu un vēlreiz iztaujāt pacientu, vai netiek lietoti kādi pretsēnīšu medikamenti (arī bezrecepšu).

Šobrīd Latvijā plaši izmanto divas metodes: tiešo mikroskopēšanu pēc kālija hidroksīda pievienošanas paraugam un uzsējumu uz Saburo barotnes. Šīs ir visā pasaulē pieņemtas standarta metodes sēnīšu infekciju izmeklēšanā. Tiešās mikroskopijas ceļā var atklāt sēnītes klātieni, tomēr, lai identificētu specifisko patogēnu, uzsējums jāizmeklē.

Vēl viena diagnostikas metode ir biopsi-ja, kad materiālu mikroskopē, izmantojot PAS krāsojumu. Pasaulē šī metode pierādījusi augstu precizitāti, tomēr Latvijā to praktiski neizmanto.

Šobrīd Latvijā iespējama arī dermatofitu DNS polimerāzes ķēdes reakcijas noteikšana, ko plaši izmanto pasaulē. Ieguvums šai metodei ir ātrums — atbilde tiek sniegta jau pēc pāris dienām, tomēr galvenais trūkums ir dārdzība, turklāt ar šo metodi nosakāmi tikai dermatofīti.

Neinvazīva un jau kabinetā lietojama metode ir dermatoskopija, kas veiksmīgi izmantojama distālas zemnaga onihomiko-zes gadījumā, lai to atšķirtu no naga traumatiska bojājuma. Šādos gadījumos proksimālā daļa skartajai zonai ir robota ar dzelteni baltiem izaugumiem, šo fenomenu sauc par Aurora borealis.

Ārstēšana

Adekvāta terapijas izvēle ir pamats, lai sasniegtu vislabākos rezultātus, tālab, lai pareizi izvērtētu pacientam piemērotāko veidu, jāņem vērā daži faktori:

• izraisošais mikroorganisms,
• bojājuma smaguma pakāpe,
• terapijas iespējamās blakusparādības,
• pacienta līdzestība,
• ārstēšanas izmaksas.

Ārstēšanā izmantojamas vairākas metodes: lokāla un sistēmiska terapija, lāzerterapija, fotodinamiskā un ķirurģiskā terapija. Lai gan ir daudzi onihomikožu terapijas veidi, bieži vien vēlamā terapeitiskā efekta nav, arī infekcijas recidīvs ir ļoti bieža parādība.

Pozitīvie aspekti lokālai terapijai ir izvairīšanās no sistēmiski lietojamu pretsēnīšu medikamentu nevēlamajām blakusparādībām, tiek novērsta iespēja savstarpējai medikamentu reakcijai, ja pacients jau lieto kādus medikamentus, šo terapiju var izvēlēties pacientiem, kuri nevēlas lietot sistēmiskus medikamentus. Tomēr lokāla terapija ir ilgāka, var izrādīties mazāk efektīva, turklāt neder gadījumā, ja infekcija skārusi naga matrici.

Dermatoloģe Diāna Vība		Rezidente  dermatoloģijā Elīna Ozola

KOPSAVILKUMS

• Onihomikoze ir sēnīšu izraisīta nagu infekcija, kas var skart vienu vai vairākus kāju un/vai roku nagus.
• Onihomikoze attīstās no dermatofītiem, raugveida vai nedermatofītu pelējuma sēnītēm.
• Primārais iemesls, kāpēc cilvēks dodas pie dermatologa, ir kosmētiska rakstura.
• Klīniskās onihomikozes pazīmes var līdzināties virknei citu naga slimību, tāpēc laboratorisks apstiprinājums ir obligāta prasība, lai sāktu terapiju.
• Ārstēšanā izmantojamas vairākas metodes: lokāla un sistēmiska terapija, lāzerterapija, fotodinamiskā un ķirurģiskā terapija.

Visu rakstu lasiet žurnāla “Doctus” 2018. gada jūlija numurā