Ik gadu Latvijā diagnosticē vairāk nekā 1000 jaunu kolorektālā vēža gadījumu. Vēl nesen to uzskatīja par senioru slimību, taču jāņem vērā, ka pēdējo divdesmit gadu laikā kolorektālais vēzis aizvien straujāk izplatās starp indivīdiem, kas jaunāki par 50 gadiem. Žurnāla ''Ārsts.lv'' lasītājiem skaidro filiāles ''Diagnostikas centrs'' gastroenteroloģe, endoskopijas speciāliste Ilona Vilkoite.
Cilvēki, kas jaunāki par 50 gadiem neiekļaujas kolorektālā vēža skrīninga mērķpopulācijā. Mūsdienās arī divdesmitgadniekiem tas var tikt diagnosticēts. Ik gadu kolorektālā vēža sastopamība vecuma grupā no 20 līdz 29 gadiem pieaug par 2,4%. Šis izplatības pieaugums liek zinātniekiem un ārstiem meklēt jaunas iespējas, kā nepieļaut kolorektālā vēža attīstību, diagnosticēt to iespējami agrīni un nodrošināt pacientiem mazinvazīvas terapijas metodes.
Pēdējos divdesmit gados publicēts daudz pētījumu, kas pierāda diētas un dzīvesveida ietekmi uz kolorektālā vēža attīstību. Ap 50-60% no visiem kolorektālā vēža gadījumiem ASV saistāmi ar ietekmējamiem riska faktoriem, piemēram, smēķēšanu, pārmērīgu alkohola lietošanu, virssvaru vai aptaukošanos, fizisko aktivitāšu trūkumu, sarkanās un pārstrādātās gaļas pastiprinātu lietošanu, šķiedrvielu, pilngraudu un citu veselīgu uzturvielu nepietiekamu lietošanu uzturā. Hipotēze, ka zarnu mikrobiomam ir saistība ar kolorektālā vēža attīstību, zināma jau sen, taču līdz galam nav skaidrs, vai sporādiska kolorektālā vēža attīstību veicina izmaiņas mikrobioma sastāvā, vai tomēr vēža attīstība izmaina mikrobioma sastāvu. Zināms, ka izmaiņas mikrobioma sastāvā var ietekmēt vides faktoru efektus kolorektālā vēža attīstības mehānismos. Faktori, kas ietekmē kolorektālā vēža riskus, ietekmē arī zarnu mikrobiomu. Tas ir virssvars un aptaukošanās, nepietiekama fiziskā aktivitāte, sarkanās un pārstrādātās gaļas lietošana uzturā. Visi iepriekšminētie faktori ietekmē kā mikrobioma struktūru un funkcijas, tā arī metabolos un imūnos ceļus, kam ir nozīme kolorektālā vēža attīstībā.
Zarnu mikrobiomam (zarnās mītošās baktērijas, vīrusi, sēnes un citi) ir būtiska loma saimniekorganisma veselības uzturēšanā un izmaiņas mikrobioma sastāvā var būt par iemeslu, lai kaitīgie vides faktori varētu veicināt dažādu slimību (tajā skaitā kolorektālā vēža) attīstības procesus. Izmaiņas mikrobioma sastāvā ietekmē metabolo un imūno funkciju, tādā veidā zarnas mikrobiomu varētu izmantot kā vienu no kolorektālā vēža profilaktiskiem rīkiem. Šobrīd skaidrs, ka pacientiem ar kolorektālo vēzi konkrētu mikroorganismu skaits un sastāvs atšķiras no veseliem indivīdiem, turklāt šīs izmaiņas vērojamas jau karcinoģenēzes agrīnās stadijās, līdz ar to šādas izmaiņas varētu izmantot, lai identificētu cilvēkus ar lielāku resnās zarnas adenomu (pirmsvēža veidojumu) attīstības risku.
Pacientiem ar kolorektālo vēzi zarnu mikrobioms ir nabadzīgāks nekā veseliem indivīdiem, taču kolorektālā vēžā pacientu mikrobiomā vairāk sastop mikroorganismus no mutes dobuma. Specifiskas mikrobioma sastāva izmaiņas konstatē atkarībā no slimības stadijas (no adenomatoza polipa līdz pat metastātiskai slimības progresijai). Vairākos pētījumos kolorektālā vēža audos atrasti Fusobaktēriju DNS un RNS, turpretim vēža neskartos audos to līmenis ir ievērojami zemāks.
Mikrobiotas sastāvs ir noteikts ģenētiski, taču to pastāvīgi ietekmē vides un diētas faktors. Zināms, ka mikrobioma sastāvu var ietekmēt D vitamīna līmenis.
Meta - analīzē secināts, ka papildus katri 5 kg/m2 ķermeņa masas saistās ar 5% paaugstinātu risku saslimt ar kolorektālo vēzi. Aptaukošanās veicina tieši jaunu indivīdu saslimšanu ar šo slimību. Ir noteikta saistība starp aptaukošanās mataboliem un iekaisīgiem faktoriem (piemēram, izmaiņām insulīnam līdzīgā augšanas faktora 1 signālos, adipokīnos, dzimumhormonos) un kolorektālā vēža attīstību. Karcinoģenēzes procesus var veicināt aptaukošanās izraisītās izmaiņas zarnu mikrobiomā.
Pacientiem ar aptaukošanos ir izteikti nabadzīgāka mikrobiota. Līdz šim nav skaidrs, vai izmaiņas mikrobioma sastāvā veicina aptaukošanos vai otrādi- aptaukošanās izraisa mikrobioma sastāva izmaiņas. Atsevišķu pētījumu rezultāti liecina, ka mikrobioma sastāvu ietekmē indivīda svara izmaiņas. Pacientiem ar aptaukošanos, kuri zaudēja svaru, pateicoties zemas kalorāžas diētai (samazinot patērēto tauku un ogļhidrātu daudzumu), novēroja augstāku Bacteroidetes un zemāku Firmicutes koncentrāciju. Aptaukošanās uztur hroniska iekaisuma procesu, ietekmējot zarnu barjerfunkciju. Mikroorganismu produktu spēja iziet cauri zarnas sieniņai izraisa metabolu endotoksinēmiju. Pacientiem ar paaugstinātu ĶMI endotoksīnus konstatē lielākā koncentrācijā, turpretim zaudējot svaru, endotoksīnu līmenis samazinās. Pacientiem ar resnās zarnas adenomām asinīs konstatē lielāku endotoksīnu koncentrāciju, turklāt augsta riska adenomu gadījumā (adenomas ar villozu komponenti), endotoksīnu līmenis bija izteikti augstāks.
Nesenā pētījumā konstatēts, ka vīriešiem ar augstu endotoksīnu (lipopolisaharīdu) koncentrāciju ir lielāks risks saslimt ar kolorektālo vēzi, taču nepieciešami papildus pētījumi.
No vairāku pētījumu rezultātiem izriet, ka fiziski aktīviem cilvēkiem risks saslimt ar kolorektālo vēzi samazinās līdz pat 19%, taču fiziskā aktivitāte neietekmē riskus saslimt ar taisnās zarnas vēzi. Vairākos pētījumos ir analizēta fizisko aktivitāšu ietekme uz zarnu mikrobiotu un tās funkcijām. Profesionālu sportisku mikrobioms ir bagātīgāks nekā indivīdiem, kas nenodarbojas ar sportu. Tāpat SCFA producējošo baktēriju skaits ir izteikti augstāks profesionāliem sportistiem, taču nav skaidrs, vai tas ir īpašas diētas, vai fiziskās aktivitātes dēļ. Cita pētījuma rezultāti liecina, ka fiziskā aktivitāte palielina SCFA producējošo baktēriju skaitu fēcēs tikai pacientiem bez virssvara. Nav skaidrs, kāpēc šādas izmaiņas neskar pacientus ar virssvaru vai aptaukošanos, zināms tikai, ka, atgriežoties pie sēdoša dzīvesveida, sešu nedēļu laikā mikrobiotas pozitīvās izmaiņas zūd.
Visu rakstu lasiet žurnla ''Ārsts.lv'' 2022. gada janvāra numurā
