29. septembrī tiek atzīmēta Pasaules sirds diena, pievēršot īpašu uzmanību sirds slimību profilakses lielajai nozīmei. Viens no būtiskākajiem sirds veselības faktoriem ir vēršanās pie speciālista laikus, pārbaužu veikšana un pacienta līdzestība. Par to, kādas sirds veselības pārbaudes ir noderīgas ikvienam, kā rūpēties par sirds veselību ikdienā un ilgtermiņā, stāsta "Veselības centrs 4" kardiologs, ehokardiogrāfijas un elektrokardiogrāfijas speciālists Ņikita Nazarenko.
Kardiologs Ņikita Nazarenko skaidro: šādai statistikai ir vairāki cēloņi, un viens no tiem ir pacientu līdzestības trūkums un cilvēciskie faktori. Liela daļa sirds slimību ir hroniskas, un to simptomi var ilgi neizpausties, līdz ir radušās kādas komplikācijas un sarežģījumi, kas sāk traucēt cilvēkam dzīvot. Tas ir tīri cilvēcīgi – nepievērst uzmanību kaut kam, kas pagaidām it kā netraucē, kā tas mēdz notikt ar paaugstinātu asinsspiedienu vai holesterīna līmeni. Tomēr jāsaprot, ka laikus veikta diagnostika ievērojami ietekmē to, cik veiksmīgi varam šo problēmu risināt un mazināt veselības riskus.
Tāpat liela nozīme ir iedzīvotāju informētībai par sirds veselību – šis faktors uzlabojas, iedzīvotāji Latvijā visos vecumos kļūst arvien izglītotāki sirds veselības jautājumos, tomēr vēl ir daudz, kur augt, saka kardiologs. Vienlaikus sabiedrībā joprojām ir ļoti izplatīti daudzi kaitīgie ieradumi, kuriem ir ievērojama negatīva ietekme uz sirds veselību.
Kā skaidro kardiologs Nazarenko, izplatītākās sirds un asinsvadu sistēmas slimības un problēmas ir paaugstināts asinsspiediens jeb arteriāla hipertensija, koronārā sirds slimība, kas izpaužas kā holesterīna uzkrāšanās sirds asinsvados un var izraisīt miokarda infarktu vai insultu, un arī priekškambaru mirgošana jeb fibrilācija, kas ir viena no biežākajām sirds aritmijām. Diemžēl to novēro arvien jaunākiem pacientiem, arī 40 gadu vecumā tas nav retums. Arī hroniska sirds mazspēja, kas var būt sarežģījums jebkurai sirds slimībai, kas ir ielaista un nav pietiekami labi un laicīgi ārstēta. Liela ietekme uz sirds un asinsvadu sistēmas veselību ir arī cukura diabētam, kas paaugstina sirds un asinsvadu slimību risku.
Ja saskaraties ar šiem simptomiem, noteikti vērsieties pie ārsta.
Lai sekotu līdzi gan sirds, gan vispārējam veselības stāvoklim, arī bez sūdzību esamības profilaktiski vismaz reizi gadā jāveic asins un urīna analīzes, kas ietver vispārējo asins ainu un bioķīmiju, aknu, nieru, cukura līmeņa rādītājus, visas holesterīna frakcijas, iespējams, arī vairogdziedzera hormonus, saka kardiologs. Ģimenes ārsts zinās, kādas analīzes būs nepieciešamas. Kardiologs iesaka ikvienam pēc 40 gadu vecuma ik gadu veikt arī elektrokardiogrammas pārbaudi. Šis izmeklējums ir ļoti vienkāršs un plaši pieejams, un vienlaikus sniedz būtisku informāciju par ļoti daudzām sirds problēmām, kas nepieciešamības gadījumā palīdzēs nozīmēt tālākos izmeklējumus.
Kardiologs iesaka katram šos izmeklējumus veikt vismaz reizi mūžā arī bez sūdzībām, bet, ja ir aizdomas par kādām sirds problēmām, šie izmeklējumi ir jāveic arī atkārtoti, lai vērotu situāciju dinamikā. Tiem, kas nodarbojas ar sportu, neatkarīgi no tā, vai tas ir profesionāli vai hobija līmenī, derētu regulāri veikt vismaz veloergometriju un ehokardiogrāfiju, jo palielināta slodze varētu dažreiz izprovocēt kādas sirds problēmas. Tāpat ieteicams veikt doplerogrāfiju kakla artērijām – īpaši visiem tiem, kam konstatēts paaugstināts holesterīna līmeni asinīs.
Kardiologs uzsver – katram izmeklējuma ir savi mērķi un atbildes, ko tas sniedz. Tādēļ nevajadzētu pieļaut tādu kļūdu – ja vienā izmeklējumā problēmas netiek atrastas, atteikties no pārējiem. Piemēram, ja pacientam ir sūdzības pie slodzes, ehokardiogrāfijā tas var nebūt redzams un būs nepieciešams cits izmeklējums. Tādēļ pacientiem jābūt uzmanīgiem ar izmeklējumu interpretāciju un tā jāatstāj sava ārstējošā ārsta ziņā.
Materiāls tapis sadarbībā ar "BENU" aptieku. Visu publikāciju lasiet šeit >>
