Katru gadu maija sākumā teik atzīmēta Pasaules Astmas diena, pievēršot uzmanību šīs slimības izplatībai, nepieciešamībai apzināt tās izraisītājus un pēc iespējas kvalitatīvāk palīdzēt astmas pacientiem. Mērķis ir informēt sabiedrību par šo nopietno un aizvien pieaugošo slimību, lai to varētu agrīni diagnosticēt, adekvāti ārstēt un efektīvi kontrolēt. Kas jāzina par astmu? Skaidro pneimonoloģe Anželika Koševacka.

Astma – arvien izplatītāka

Kā liecina statistika, astmas pacientu skaits visā pasaulē turpina pieaugt. Bronhiālā astma ir viena no biežāk sastopamajām hroniskajām slimībām pasaulē, ar ko slimo visu vecumu grupu pārstāvji – no bērnu līdz senioru vecumam. Kopējais astmas pacientu skaits pasaulē tiek lēsts ap 300 miljoniem, un diemžēl astma ir arī biežs nāves cēlonis, jo pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem astmas dēļ mirst aptuveni 400 000 cilvēku gadā. Tiek aplēsts, ka ar bronhiālo astmu slimo aptuveni 2-5% pieaugušo un 10% bērnu.

Šobrīd Latvijā nav statistikas par uzstādīto astmas diagnožu skaitu, taču, vadoties pēc kompensējamo zāļu datiem, varam secināt, ka vairāk nekā 60 000 cilvēku ir nozīmēta kompensējamo astmas medikamentu terapija. Turklāt jāņem vērā, ka patiesais astmas pacientu skaits ir vēl lielāks, jo daudziem pacientiem astma nav diagnosticēta, kā arī ir pacienti, kam ir konstatēta astma, bet viņi nesaņem kompensējamās zāles, jo diemžēl sabiedrībā joprojām valda dažādi mīti, kas izraisa aizspriedumus pret astmas zāļu lietošanu.

Kas īsti ir astma?

Bronhiālā astma ir hronisks elpceļu iekaisums, kam raksturīga paaugstināta elpceļu jutība pret dažādiem kairinātājiem un elpceļu obstrukcija jeb sašaurināšanās. Pacienti izjūt tādus simptomus kā klepus, elpas trūkums (var būt gan spontāns, gan pēc fiziskas slodzes, gan pēc kontakta ar kairinātāju un vīrusu saslimšanām), ļoti raksturīga ir sēkšana un čīkstoša skaņa krūtīs, var būt smaguma sajūta krūtīs. Klepus var būt gan sauss, gan ar krēpām. Ļoti raksturīgs bronhiālās astmas simptoms ir elpas trūkums vai klepus, kas parādās naktī, tuvāk rīta pusei (ap četriem-pieciem no rīta), jo, tā kā astma ir iekaisums, to ietekmē virsnieru hormonu līmenis, kas uz rīta pusi organismā krītas, līdz ar to saasinot astmas simptomus. Astma ir ļoti dažāda – kamēr vienam pacientam ir tikai neliels klepus, citam var būt izteikts elpas trūkums un smagas lēkmes. Jāņem vērā, ka mēs visi esam ļoti dažādi, tādēļ arī simptomi astmas pacientiem var būt ļoti atšķirīgi.

Galvenie saslimšanas riska faktori

Lai arī astmas saslimšanas pamatā ir ģenētiskā predispozīcija, astmas pieaugošo tendenci mūsdienās ievērojami ietekmē arī dzīvesveids. Mūsdienās lietojam daudz konservantu, mums mēdz būt negatīvi arodfaktori, arī dzīve lielās pilsētās ar augstu gaisa piesārņojumu negatīvi ietekmē plaušas. Ilgstoša uzturēšanās telpās, saskarsme ar putekļu ērcītēm un citiem alergēniem var veicināt astmas attīstību. Liela ietekme ir arī smēķēšanai, tai skaitā pasīvajai – smēķējoši vecāki var ļoti kaitēt bērnam, provocējot bronhiālās astmas parādīšanos. Arī vīrusu infekcijas, tai skaitā Covid-19, izslimošana var par būt par iemeslu pirmreizējai bronhiālajai astmai. Astma nav lipīga slimība, tomēr tai ir raksturīga ģenētiska predispozīcija, tāpēc ārsts vienmēr pacientam jautās, vai kāds rados ir slimojis ar astmu. Diemžēl bieži vien pacienti nezina par astmas saslimšanas gadījumiem radinieku vidū, jo agrākos laikos ar astmu saistīja tieši elpas trūkuma lēkmes, tādēļ tos pacientus, kam astma izpaudās kā klepus, bieži vien neiedomājās kā iespējamu astmas iedzimtības rādītāju. Turklāt par ģenētisku predispozīciju var liecināt arī alerģijas ģimenē. Piemēram, vecākiem nav astmas, bet ir alerģija – nākamajā paaudzē tā var izpausties kā astma un parādīties arvien agrākā vecumā. Tādēļ alerģijas gadījumā ir ļoti svarīgi novērst kontaktu ar alergēnu vai, ja tas nav iespējams, lietot antihistamīnus, vai veikt specifisku imūnterapiju.

Astmas terapija un pacientu līdzestības nozīme

Astma ir hroniska slimība, un pilnībā izārstēt to pagaidām nav iespējams, taču to var ļoti labi kontrolēt. Mūsdienās ir pieejama ļoti efektīva ārstēšana, kuras rezultātā 90-95% pacientu var astmu pat neizjust. Ir daļa pacientu (ap 5-10%), kam ir smaga astmas forma, kura grūti padodas terapijai. Taču pārsvarā problēma nav terapijā, bet gan pacientu līdzestībā. Diemžēl mīti un novecojuši uzskati par astmu mēdz kavēt ārsta rekomendāciju ievērošanā un regulāru medikamentu lietošanu. Sabiedrība baidās no inhalatoriem un hormonu medikamentiem, taču mūsdienās hormonu saturs astmas medikamentos ir ļoti neliels un nav salīdzināms ar kādreizējo astmas terapiju. Turklāt astmas terapijas iespējas pastāvīgi attīstās un pilnveidojas. Šobrīd astmas pacientiem iesaka kombinēto terapiju, kas ietver inhalējamos glikokortikoīdus jeb hormonus (tie mazina iekaisumu) un bronhodilatatorus (zāles, kas paplašina bronhus) un ļauj ārstēt astmu bez īpašām blaknēm. Inhalatoru izmantošana ļauj zālēm nonākt tieši mērķa orgānos – bronhos jeb tieši tur, kur šī terapija ir nepieciešama.

2019. gadā veiktās izmaiņas astmas terapijā paredz nelietot ikdienā glābjošos inhalatorus, ko mēdza izmantot astmas lēkmju gadījumos, jo šī terapija saistīta ar paaugstinātu blakņu risku. Daļu no mūsdienu kombinētajiem astmas medikamentiem var izmantot arī glābjošo inhalatoru vietā, jo tie spēj veiksmīgi palīdzēt arī astmas lēkmes gadījumā.

Astmas pacientiem zāles jālieto regulāri visa mūža garumā, taču devas var mainīties atbilstoši slimības gaitas smagumam. Dažreiz, īpaši, ja pacientiem nav pastāvīgu alerģiju, piemēram, pret putekļu ērcīti, var sasniegt stabilu remisiju un kādu laiku nelietot inhalatoru. Vienlaikus ārste uzsver, ka vienmēr brīdina pacientus – astma ir vienkārši ''aizmigusi'' un var atgriezties, tādēļ pacientam par to ir jāatceras! Tā var atkal parādīties – īpaši pēc vīrusiem, kontakta ar alergēniem, no gaisa piesārņojuma. Tādā gadījumā nekavējoties jāsāk lietot zāles. Katram cilvēkam ir izvēle – izvairīties no medikamentiem un slimot ar simptomiem vai lietot zāles regulāri, varbūt pat minimālās devās un justies labi, uzsver speciāliste.

Kad jādodas pie ārsta?

Kā varam atpazīt astmas simptomus, lai savlaicīgi dotos pie ārsta? Ārste skaidro, ka astma ir viens no biežākajiem hroniskā klepus iemesliem, tāpēc, ja pacientam ir klepus ilgāk par trīs nedēļām, viņš ir jāizmeklē – jāuztaisa rentgenogramma. Ja tajā viss ir kārtībā, jāiet pie pulmonologa un jāpārbaudās uz astmu. Astmas izmeklēšana ir ļoti vienkārša – tiek veikta spirogrāfija ar bronhu dilatācijas testu. Šī izmeklēšana nav invazīva – pacientam ir jāelpo caurulītē un tiek mērīts plaušu tilpums, salīdzinot to pirms un pēc bronhodilatatoru lietošanas.

Tāpat klasiskie astmas simptomi, kuru gadījumā ir jādodas uz konsultāciju pie ārsta, ir elpas trūkums, kas īpaši raksturīgs pēc fiziskas slodzes vai naktī, tuvāk rīta pusei, arī čīkstoša skaņa krūtīs, svilpjoši trokšņi (biežāk miegā). Seniori bieži mēdz sajaukt astmas simptomus ar sirds saslimšanu simptomiem un elpas trūkumu saistīt ar sirds veselības problēmām. Tomēr reizēm iemesls ir tieši astma, tāpēc kardiologi un pulmonologi mēdz ārstēt pacientus kopā – noskaidrojot simptomu īsto iemeslu. Vēl viens būtisks rādītājs ir tas, cik bieži pacients slimo ar saaukstēšanos un cik ilgi pēc tam veseļojas – pēc vienas-divām nedēļām pacientam būtu jābūt veselam. Taču, ja saaukstēšanās ir biežas un klepus saglabājas mēnešiem, tam ir jāpievērš uzmanība un jāizmeklē.

Profilakse

Pneimonoloģes rekomendācijas astmas profilaksei un plaušu vispārējai veselībai.

• Veikt regulāras fiziskās aktivitātes – tās gan uzlabo plaušu funkciju, gan arī palīdz savlaicīgi konstatēt bronhiālo astmu.
• Pievērst uzmanību svara kontrolei – liekais svars ir riska faktors bronhiālajai astmai, un šādā gadījumā astma var būt smagāka un grūtāk padoties ārstēšanai.
• Atmest smēķēšanu – arī mūsdienīgās tās formās.
• Izvairīties no saaukstēšanās un vīrusiem – šeit noderēs vakcinācija pret gripu, Covid-19, pieaugušajiem arī pret pneimokoku.
• Novērst negatīvos arodfaktorus – ja nepieciešams, mainīt darbavietu.
• Novērst kontaktu ar alergēniem – tas ir pats svarīgākais solis alerģiskas astmas profilaksei.
• Lietot D vitamīnu – optimāls D vitamīna līmenis uzlabo plaušu veselību un ir būtisks plaušu saslimšanu profilaksei.
  
  

Rakstu sagatavojusi ''BENU'' aptieka, par eksperti pieaicinot ''Veselības centra 4'' pneimonoloģi Anželiku Koševacku.