Kortizols ir steroīdu hormons, ko izdala virsnieru garoza. Dzīvesveida faktori, piemēram, alkohola lietošana, smēķēšana, fiziskās slodzes trūkums, kā arī stresa ietekme paaugstina kortizola līmeni. Tas savukārt iedarbina daudzus mehānismus, kas veicina ar dzīvesveidu saistīto slimību attīstību, arī aptaukošanos. Žurnāla “Ārsts.lv” 2018. gada jūlija numurā lasiet “Veselības centrs 4” endokrinoloģes Gitas Ertas rakstu “Kortizols un aptaukošanās”.
Endokrinoloģe Gita Erta
Pastāv viedoklis, ka aptaukošanās vēdera apvidū ir saistīta ne tikai ar nesabalansētu uzturu, tajā lietojot lielu tauku un/vai ātro ogļhidrātu daudzumu, bet arī ar pārlieku saasinātu cilvēka reakciju uz stresu. Tā pamatā ir izmaiņas tik smalkā sistēmā kā hipotalāma-hipofīzes-virsnieru ass un tās aktivitātē, kā arī simpātiskās nervu sistēmas aktivitātē, un tas visbiežāk ir ģenētiski noteikts. Šīs aktivitātes dēļ pastiprinās kortizola izdalīšanās, kas palielina apetīti un iedarbina vairākus patofizioloģiskus mehānismus, kas veicina aptaukošanos, īpaši abdominālo, kas savukāt veicina cukura diabēta, dislipidēmijas, hipertensijas jeb metabolā sindroma un kardiovaskulāro slimību attīstību.
Stresa izraisītāji mēdz būt ļoti dažādi: slimības, traumas, saspringts darba režīms vai darba zaudēšana, problēmas attiecībās un citi.
Lai pārvarētu stresu un atjaunotu organisma homeostāzi, fizioloģiski pastiprināti sāk darboties simpātiskā nervu sistēma, kas mobilizē organismu cīņai, un virsnieres izdala tā dēvētos stresa hormonus: noradrenalīnu un adrenalīnu.
Tā tiek aktivizēta arī hipotalāma-hipofīzes-virsnieru ass, kas atbrīvo kortizolu. Šie ir svarīgi izdzīvošanas hormoni, un tiem ir izšķiroša nozīme, lai pielāgotos stresam. Hroniska stresa dēļ pārmērīgi tiek stimulēta hipotalāma-hipofīzes-virsnieru ass un kortizola sekrēcija.
Sabalansēts uzturs un pietiekama fiziskā aktivitāte joprojām tiek uzskatīti par svarīgu aptaukošanās profilaksē un ārstēšanā, tomēr arī citiem faktoriem, to vidū hipotalāma-virsnieru asij, pēdējā laikā tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Kaut arī īstermiņa stresa rezultātā cilvēks visbiežāk zaudē ēstgribu, hronisks stress var radīt pretēju efektu.
Paaugstinātu rīta kortizola līmeni laboratoriski bieži var konstatēt pacientiem ar palielinātu ķermeņa masas indeksu (ĶMI) - pacientiem ar aptaukošanos un ēšanas traucējumiem ir lielāks rīta kortizola līmenis nekā cilvēkiem ar veselīgiem ēšanas ieradumiem. Palielināts kortizols pusdienlaikā biežāk tiek konstatēts cilvēkiem ar centrālo adipozitāti.
Izteikti paaugstināts kortizola līmenis ir vērojams, ja cilvēkam ir endokrīnā slimība - Kušinga sindroms, kas izpaužas ar izteiktu vēdera aptaukošanos, audu mazjutību pret insulīnu, paaugstinātu cukura līmeni, paaugstinātu asinsspiedienu, proksimālo miopātiju jeb muskuļu vājumu, paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs, osteoporozi un depresiju, dzimumtieksmes traucējumiem, menstruācijas traucējumiem, hirsūtismu jeb liekā apmatojuma veidošanos sievietēm un neauglību. Taču šī slimība nav bieži sastopama, biežāk paaugstināts kortizola līmenis tomēr saistāms ar kortizola dzīvesveidu.
Medicīnas literatūrā aprakstīts pētījums, kur veseliem cilvēkiem tika ievadīts kortikotropīnu atbrīvojošais hormons - šis hormons pastiprina kortizola sekrēciju. Rezultātā ievērojami palielinājās cilvēku uzņemto kaloriju daudzums. Šie novērojumi liek domāt, ka stress maina uztura izvēli un priekšroka tiek dota pārtikas produktiem, kuros ir daudz tauku un cukura.
Pēdējā laikā moderns ir termins zema kortizola dzīvessveids. Kā tad samazināt kortizola līmeni? Ieteicams, protams, sabalansēts uzturs, vēlams optimizēt miegu, veikt relaksācijas, jogas vingrinājumus, praktizēt meditāciju, doties garās pastaigās, klausīties harmonisku mūziku utt. Alkohols, marihuāna un citas narkotiskās vielas, kas it kā skaitās relaksējošās vielas, faktiski palielina kortizola līmeni.
Interesanti, ka ļoti stingru diētu laikā adipoziem pacientiem, kad tiek ievērojami samazināta kaloriju uzņemšana, palielinās kortizola sekrēcija, un līdz ar to svara mazināšanās būs īslaicīga un šāda diēta neatrisinās problēmu ilgtermiņā.
Aptaukošanās ārstēšanā būtu jākoncentrējas ne tikai uz enerģijas bilanci, bet arī uz dzīves kvalitātes uzlabošanu.
Visu rakstu lasiet žurnāla “Ārsts.lv” 2018. gada jūlija numurā.
