Aizkuņģa dziedzeris ir orgāns vēdera dobumā, kas ir atbildīgs par gremošanas fermentu un dažu hormonu, piemēram, insulīna, ražošanu. Kā pārbaudīt tā veselību, stāsta ''Veselības centra 4'' filiāles ''Diagnostikas centrs'' un grupas uzņēmuma ''Capital Clinic Riga'' gastroenteroloģe, endoskopijas speciāliste Ilona Vilkoite.
Viena no biežāk sastopamajām aizkuņģa dziedzera kaitēm ir akūts iekaisums jeb akūts pankreatīts. Par to liecina stipras sāpes kreisajā paribē, kas var izstarot uz muguru, vemšana, caureja, uzpūsts vēders, smaguma sajūta, drebuļi un temperatūra. Savukārt aizkuņģa dziedzera vēzi nereti dēvē pa kluso vēzi, jo sākotnējie simptomi ir vāji izteikti un grūti atpazīstami, tāpēc to bieži diagnosticē novēloti. Par to var liecināt dzeltenīga āda un acu baltumi, tumšs urīns, gaišas fēces, ādas nieze, neizskaidrojams svara zudums, sāpēs pakrūtē, pēkšņi konstatēts cukura diabēts, gremošanas problēmas, diskomforts vēderā pēc ēšanas, tauku piejaukums vēdera izejai, regulāri slikta dūša un vemšana.
• Asins analīzēs parasti nosaka amilāzes un lipāzes (fermenti, ko izdala aizkuņģa dziedzeris), kā arī glikozes līmeni. Tiek ņemti vērā arī rādītāji ar mainīgu jutīgumu un specifiskumu, piemēram haptoglobīns un seruma amiloīds A.
• Aizdomu gadījumā par onkoloģisku slimību izmanto asins seruma marķieri CA 19-9, jo aptuveni 80 % pacientu, kuriem ir aizkuņģa dziedzera vēzis, šis rādītājs ir palielināts. Tiesa, palielināti rādītāji ne vienmēr norāda uz onkoloģiju.
• Vispieejamākā ir vēdera dobuma ultrasonogrāfija. Izplatīta un relatīvi pieejama ir arī datortomogrāfija, kuras precizitāti palielina intravenozās kontrastvielas ievadīšana, tomēr jāņem vērā, ka šajā metodē tiek izmantots jonizējošais (rentgena) starojums.
• Par visprecīzākajām metodēm, kas palīdz diagnosticēt aizkuņģa dziedzera patoloģijas, tiek uzskatītas magnētiskās rezonanses holangiopankreatogrāfija (izmeklējums bez jonizējošā starojuma) un endoskopiskā ultrasonogrāfija. Tā ir līdzīga kuņģa endoskopiskajai apskatei, taču endoskopa galā ir iemontēta ultraskaņas zondīte, kas ļauj izvērtēt aizkuņģa dziedzera audus caur kuņģa sienu. Šo procedūru parasti veic īslaicīgā sedācijā (ar medikamentiem izraisīta miegainība). Metodes priekšrocība ir iespēja paņemt aizdomīga veidojuma šūnu paraugu, ko pēc tam var izmeklēt mikroskopā un noteikt bīstamību.
• Mūsdienās ir iespējams veikt arī ģenētiskos izmeklējumus. Cilvēki, kuriem ģimenes anamnēzē ir aizkuņģa dziedzera slimības, var izmeklēt mutācijas gēnos, kas atbildīgas par aizkuņģa dziedzera vēža attīstību.
Lasiet rakstu žurnāla ''100 Labi Padomi'' 2022. gada jūnija numurā
