80 procentos gadījumu, kad tiek diagnosticēts eozinofilais ezofagīts, ir sūdzības par rīšanas traucējumiem. Līdz 16 procentiem pacientu, kam veic endoskopiskos izmeklējumus disfāgijas dēļ, konstatē eozinofilo ezofagītu. Lasiet ''Diagnostikas centrs'' gastroenterologa, endoskopijas speciālista Hosama Abu Meri rakstu žurnālā ''Ārsts.lv''.

SLIMĪBAS IZCELSME

Eozinofilā ezofagīta iemesli nav līdz galam noteikti. Vērā ņemami pierādījumi liecina, ka slimības pamatā ir alerģiskas reakcijas, ko izraisa antigens, kuru cilvēks uzņem ar ēdienu vai ieelpojot. Lielākajai daļai pacientu ar barības vada iekaisumu jeb ezofagītu ir noteikta kāda pārtikas nepanesība.

PAZĪMES UN SIMPTOMI

Viens no pirmajiem trauksmes simptomiem pieaugušiem cilvēkiem ir atkārtoti rīšanas traucējumu uzliesmojumi. Parasti no brīža, kad cilvēks pamana pirmos simptomus, līdz laikam, kad viņš ir devies pie ārsta, veicis izmeklējumus un ir noteikta diagnoze, paiet vidēji 4,6 gadi. Ir ļoti svarīgi rīšanas traucējumu gadījumos skatīt kopējo anamnēzi - vai ir kādas citas slimības, piemēram, ādas alerģijas, elpceļu alerģijas vai pārtikas nepanesība. Parasti asins analīzēs, pārbaudot imūnglobulmu E jeb IgE, konstatē paaugstinātu ta līmeni divām trešdaļām eozinofilā ezofagīta pacientu. Papildu klīniskas pazīmes, kas ir saistītas ar gastroezofageālā atviļņa slimību, kura arī varētu izraisīt dispepsiju jeb gremošanas traucējumus, - ir epigastrālas sāpes vai diskomforts. Bērniem un pusaudžiem var būt arī vemšana, grēmas vai sāpēs vēderā, ko var mazināt, lietojot medikamentus.

DIAGNOSTIKA

Augšējā endoskopija ir galvenā diagnostikas metode. Tiek paņemtas analīzes - biopsijas no iekaisuma vietas barības vadā, kas parasti izskatās pēc balta, spirālveida aplikuma, iespējams, ar lineāru vai vertikālu iekaisīgu gļotādu. Iekaisuma vietā endoskopijas laikā iespējams atrast arī striktūras jeb sašaurinājumus. Analīzes jāņem no vairākām barības vada daļām. Būtiskākais diagnostiskais kritērijs ir simptomi. Pirmkārt, disfāgija (rīšanas traucējumi), kas ir saistīta ar ēšanu. Otrkārt, biopsijas no barības vada, kas apstiprina eozinofilo infiltrāciju gļotādā. Treškārt, nepilnīga organisma atbildes reakcija uz lielu protonu sūkņa inhibitoru grupas medikamenta (piemēram, omeprazola) devu.

DIFERENCIĀLĀ DIAGNOZE

Rīšanas traucējumi ir galvenais eozinofilā ezofagīta simptoms, tomēr tie var būt saistīti arī ar citām slimībām:

- ar gastroezofageālā atviļņa (saukta arī par refluksu) slimību;

- ar barības vada infekcijām, piemēram, herpesvīrusa infekciju vai kandidām jeb piena sēnīti;

- ar labdabīgiem vai ļaundabīgiem veidojumiem barības vadā;

- ar citām slimībām, piemēram, Krona slimību, hipereozinofilijas (eozinofilo leikocītu skaita palielināšanās) sindromu, sirds un asinsvadu slimībām, medikamentu (piemēram, doksiciklīna) izraisītu barības vada iekaisumu.

DIĒTA - SEŠU PRODUKTU IZSLĒGŠANAS DIĒTA

Diēta ir ļoti svarīgs elements eozinofilā ezofagīta terapijā. Būtiskākais ir izvairīties no ēdiena, kas parasti izraisa alerģisku reakciju lielākajai daļai cilvēku. Šādi produkti ir seši: piena produkti, olas, kviešu produkti, sojas produkti, zemesrieksti, kā arī zivis un vēžveidīgie. Pētījumi liecina, ka pacienti, kas izvairās lietot uzturā minētos produktus, 74 procentos gadījumu piedzīvo būtiskus uzlabojumus.

MEDIKAMENTOZA ĀRSTĒŠANA

Daļai eozinofilā ezofagīta slimnieku ir arī atviļņa slimība. Tāpēc var lietot protonu sūkņa inhibitoru grupas medikamentus, kas varētu arī uzlabot pacienta pašsajūtu. Pacientiem var palīdzēt arī kortikosteroīdu grupas medikamenti, kas pieejami vairākās formās - kā inhalatori, suspensija vai tabletes. Tos var lietot dažādās devās konkrētu periodu - 4-8 nedēļas, lai neizraisītu nevēlamas blakusparādības. Kortikosteroīdi ieteicami smagos rīšanas traucējumu gadījumos, ko izraisījis barības vada sašaurinājums un kas noveduši pie organisma dehidratācijas, kā arī liela svara zuduma.

Visu rakstu lasiet žurnāla ''Ārsts.lv'' 2019. gada jūnija numurā