Laikrakstā "Malienas Ziņas" lasiet rakstu ar mūsu gastroenterologa Hosama Abu Meri komentāriem: mūsdienu saspringtais dzīves veids, ekonomiskie un sociālie apstākļi nelabvēlīgi iedarbojas uz mūsu veselību, un tostarp cieš ari gremošanas trakts. Viņš uzsver, ka funkcionāli gremošanas traucējumi ir otrs biežākais kuņģa - zarnu trakta darbības traucējumu veids.
Mūsu centrā pieejami elektroencefalogrāfijas izmeklējumi, kas tiek veikti ar jaunākās paaudzes "Schwarzer" elektroencefalogrāfu "EPAS". Tā ir digitāla iekārta ērtai un kvalitatīvai elektroencefalogrammas un poligrāfijas datu iegūšanai, analīzei un kontrolei. Iekārta piedāvā visas mūsdienu bezpapīra elektroencefalogrammas un poligrāfijas sistēmas priekšrocības – digitālo video ierīci ar EEG sinhronu attēlošanu; vispusīgas analīzes iespējas - spektrālo analīzi un kartogrāfiju, fotostimulāciju, vieglu un ātru interpretāciju un rezultātu iegūšanu.
Datortomogrāfija ir ātri kļuvusi no inovatīvas specializētas tehnoloģijas par plaši lietotu modalitāti jebkuros medicīnas aprūpes apstākļos. Dažādas slimnīcas, sākot no universitāšu klīnikām, līdz mazām lauku slimnīcām un privātām ārstniecības iestādēm, kā arī atsevišķi datortomogrāfijas kabineti izmanto datortomogrāfu pacientu diagnozes noteikšanai un terapijas plānošanai. Žurnāla "Ārsts.lv" jaunākajā numurā lasiet mūsu radiologa - diagnosta Kaspara Stepanova rakstu.
Reizēm pēc maltītes negaidīti parādās žagas. Žagas var ilgt vien dažas sekundes, taču tās var traucēt ilgākā laika posmā. Līdz šim nav izskaidrojuma, kā žagas veiksmīgi un ātri apturēt, taču ir vairākas hipotēzes, kāpēc žagas ir sākušās. Žurnālā "Ārsts.lv" lasiet mūsu gastroenteroloģes Ilonas Vilkoites rakstu.
Mūsu speciālisti konsultē! Žurnāla "100 labi padomi" jaunākajā numurā lasiet mūsu fizioterapeites Simonas Galvanovskas ieteikumus par to, kādi vingrinājumi vislabāk piemēroti sprandas stīvuma un sāpju novēršanai un žurnālā "Veselība" rakstu - "Urīna nesaturēšanu atrisināt vingrojot".
Sabiedrībā joprojām bieži ir sastopams uzskats, ka ar paaugstinātu holesterīnu jātiek galā bez zālēm un vispār jau tas izteiktus draudus dzīvībai nerada, vai pat, vēl vairāk kontrastējot patiesībai, ka pārāk zems holesterīns arī rada kaitējumu. Patiesībā pat šķietami normāls holesterīna līmenis daudzos gadījumos ir par augstu un ilgtermiņā rada nelabvēlīgas izmaiņas kā sirds, tā citos asinsvados, un šīs izmaiņas visbiežāk nav jūtamas, līdz notiek miokarda infarkts vai insults. Žurnāla "Ārsts.lv" jaunākajā numurā lasiet rakstu, kura līdzautore ir mūsu kardioloģe Vita Šaripo.
