Mēs ēdam katru dienu un vairākas reizes – tik ikdienišķa lieta, ka, šķiet, visi par to visu zina. Taču gremošanas sistēma ir gana sarežģīta. Turklāt, ja nepareizas izvēles izdarām ikdienā, tas daudz būtiskāk ietekmē veselību nekā atsevišķas kļūdas. Gastroenterologs Hosams Abu Meri atgādina vispārīgus likumus un sniedz ieteikumus, kurus der zināt un iegaumēt. Plašu materiālu lasiet žurnāla "100 Labi Padomi" speciālizlaidumā "Par veselību".

Kas patīk mūsu gremošanas sistēmai? Ja cilvēks ir vesels, savu reizi var apēst jebko, bet ir tāds jēdziens kā sabalansēta diēta, un tas nozīmē ikdienā ievērot pāris vienkāršus ieteikumus. Pirmkārt, ēst regulāri, vismaz trīs reizes dienā. Brokastīs varam vairāk ēst olbaltumvielas un cukuru, pusdienās iekļaut šķiedrvielas, dārzeņus, arī gaļu un taukvielas. Te var arī piebilst, ka labāk ir sautēt, tvaicēt, vārīt, nevis cept. Un, ja cept, tad labāk krāsnī vai uz grila, nevis pannā taukvielās. Vakariņas varētu būt nedaudz vieglākas nekā pusdienas, īpaši tad, ja pēc vakariņām ērti iekārtojas uz dīvāna pie televizora. Ja cilvēks, paēdis vakariņas, gulēt aiziet pēc trim, četrām stundām, maltīte jau būs pietiekami sagremota, lai pilns kuņģis netraucētu miegam. Īpaši cilvēkiem ar atviļņa slimību, gastrītu vai aizkuņģa dziedzera problēmām nevajadzētu saēsties uz nakti. Ir tāda populāra pieeja diētai, kad cilvēks neēd no sešiem vakarā līdz nākamās dienas divpadsmitiem (pārtrauktā gavēšana) – tas atbalstāms daļēji, proti, ja nav nekādu gremošanas trakta slimību. Te arī nonākam pie nākamā – tātad, otrkārt, kaut kādu disfunkciju gadījumos diēta uzskatāma par individuālu terapiju, kas vienmēr būtu jāsaskaņo ar ārstu. Cilvēkiem, kam ir kādas kuņģa un zarnu trakta slimības – kuņģa čūla vai gastrīts, aizkuņģa dziedzera saslimšanas vai aknu slimības, vai iekaisīgas zarnu slimības – ar pārtikas izvēli jābūt uzmanīgiem.

Gremošanai ir saistība arī ar mūsu imunitāti. Vai ar uzturu to varam stiprināt? Protams, saistība ir. Vispirms svarīgi saprast – ja kuņģa un zarnu trakts nestrādā labi un slimo, tad arī imunitāte cilvēkam nav tik stabila un spēcīga, kāda varētu būt. Kad kaut ko ēdam vai dzeram, visi procesi notiek pakāpeniski un ir arī savstarpēji saistīti. Mutē notiek ēdiena sakošļāšana, kur piedalās gan zobi, gan siekalas un tajās esošie fermenti, tad ēdiens pa barības vadu nonāk kuņģī, ar kuņģa skābes palīdzību tiek gremots tālāk, un tad jau barības vielu uzsūkšanās procesi notiek tievajā zarnā. Ja kaut kas nestrādā, kā nākas, gremošanas sistēma nojūk, ietekmējot arī citas orgānu sistēmas. Viss ir saistīts. Gremošanai nepatīk, ja ēd ātri, daudz un, kārtīgi nesakošļājot, dažādus produktus vienlaikus, jo īpaši, ja kopā tiek apēsti ogļhidrāti un tauki. Tad mikroflorai ir liela slodze, jo mazāk izdalās fermenti, un rodas gāzes, lai ātrāk izvadītu nevēlamos produktus. Tievajā zarnā mītošā mikroflora ir mūsu aizsardzības armija, tur dzīvo daudzi miljoni dažādu baktēriju tipu, kas ir nepatogēni, proti, neizraisa slimības, bet gan sargā organismu no infekcijām un citām nevēlamajām – patogēnajām – baktērijām.

Tagad daudzi ir norūpējušies par vīrusu laiku. Vai ir pamats uzskatīt, ka palīdzēs ķiploki, sīpoli, dzērvenes un citi bieži ieteiktie produkti? Ķiploki un sīpoli veicina kuņģa un zarnu trakta darbību, uzlabo uzsūkšanas procesus un tā tālāk. Bet tie neaizsargā no vīrusiem. Jāēd ir normāli un daudzveidīgi, tā ir galvenā recepte. Un vēl divas lietas – pietiekami ilgs miegs un fiziskās kustības svaigā gaisā.

Ko jūs sakāt par teicienu: “Ja kuņģim nedod ēst, tas var sākt ēst pats sevi”? Kaut kāda sakarība tur ir – kuņģa skābe izdalās un “prasa” ēdienu, kaut ko gremojamu. Ja skābe sakrājas, tā var arī izraisīt iekaisumu, tāpēc kopumā nav labi, ja cilvēks pa dienu skrien, streso, ēd reti, bet vienlaikus tukšā dūšā dzer daudz kafijas, stipras tējas, sulas, kas tikai kairina kuņģi.

Vai laba apetīte nozīmē, ka ir laba veselība? Laba apetīte nozīmē normu, tā negarantē labu veselību. Reizēm apetīte var būt pārāk laba, piemēram, kādam ēdiens saistās ar nomierināšanos. Ja svars nepieaug, tad jau viss labi! Vēl var būt tā, ka cilvēks izsalkumā jūt lielu diskomfortu vai sāpes, un, ja pēc ēšanas kļūst labāk, visdrīzāk ir kādas kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas problēmas.

Kas jūsu ārsta pieredzē mainījies laika gaitā? Vai kādas slimības kļuvušas biežāk sastopamas? Jā, beidzamo piecu gadu laikā satraucoši pieaudzis trīs saslimšanu skaits. Pirmā ir iekaisīgā zarnu slimība jeb tā dēvētais čūlainais kolīts. Agrāk man bija pa vienam jaunam pacientam vidēji reizi mēnesī, tagad ir viens vai divi pat nedēļas laikā. Domāju, ka tas lielā mērā saistīts ar dzīvi paaugstināta stresa apstākļos, neregulāru ēšanu, pārāk taukainu un neveselīgu uzturu. Tā ir autoimūna slimība, un saslimstība ar autoimūnām slimībām pieaug, turklāt arī jaunu cilvēku vidū. Otrs – resnās zarnas vēzis. Arvien biežāk tas ir jaunākiem cilvēkiem. Agrāk pacienti bija ap 60 gadu veci un vecāki, bet tagad saslimšanas gadījumi ir jau 25, 30, 40 gadu vecumā. Un trešais – kuņģa čūla, gastrīts, kairinātās zarnas sindroms. Tās ir ar nervu sistēmu saistītas slimības, un diemžēl saslimstība ar tām pieaug. Manā darbā bieži sanāk iztaujāt pacientus kā psihologam, jo, lai precīzāk noteiktu diagnozi, mums jārunā arī par psiholoģisko komfortu, stresu un dažādām nebūšanām cilvēka dzīvē.

Veselīgas ēšanas ieteikumi

1. Neēdiet ātri! Maltītei vajadzētu ilgt vismaz 20–30 minūtes, ēdienu lēni izgaršojot un rūpīgi sakošļājot. Kuņģī zobu nav, atcerieties to!
2. Nepārēdieties! Un šis ieteikums ir ciešā saistībā ar pirmo punktu – jo ātrāk cilvēks ēd, jo viņam šķiet, ka gribas vēl, tā kā sāta sajūta vēl nav iestājusies. Un vēl kas: jo vairāk apēd, jo vairāk gribas un vairāk var apēst. Tas tādēļ, ka kuņģis ir muskulis un pārmērīgas ēšanas ietekmē paplašinās.
3. Nedzeriet ēšanas laikā daudz šķidruma! Var padzerties pa mazam malciņam, īpaši, ja ēdiens ir sauss vai ass. Bet ne tā, ka maltītes laikā izdzer puslitru šķidruma.
4. Neēdiet pirms sporta nodarbībām! Kas notiek pēc pusdienām, kādas mēdz būt mūsu sajūtas? Nāk miegs, gribētos mazliet nosnausties? Jā, tā patiešām bieži ir, jo asinis vairāk “dodas” palīgā kuņģa un zarnu traktam, atplūstot no perifērijas, tostarp rokām, kājām un galvas. Sirdij veidojas pārmēru slodze, var būt grūtāk elpot, var sākt sāpēt galva, vēderā sākt spiest.
5. Neēdiet visu pēc kārtas! Līdz ar gadiem uzturā ieteicams samazināt produktu daudzumu, kurus organismam grūtāk pārstrādāt un pēc kuru ēšanas ir diskomforts, piemēram, pārmēru asus ēdienus, piena produktus, taukainus un ceptus ēdienus, arī alkoholu.

! TRAUKSMES SIGNĀLI. Kad steigšus jādodas pie ārsta

• Ja vēdera izeja bez iemesla mainās (biežums, apjoms, parādās gļotas, asinis u. c.) – pie ārsta! Tāpat jāapskata urīns – vai tas nav pēkšņi kļuvis tumšs vai redzamas asinis.
• Bez iemesla krītas svars. Bez iemesla – tas nozīmē, ka nav mainījusies ēdienkarte, nav palielinājusies fiziskā slodze, darbs tas pats, miega ilgums – tāds pats, stresa līmenis nav pieaudzis, bet mēneša laikā svars krītas par 3–4 kilogramiem un vairāk. Tad – pie ārsta!
• Ja parādījušies rīšanas traucējumi. Vispirms tie var likt par sevi manīt, ēdot sausu, cietu ēdienu, bet pakāpeniski var kļūt biežāki, līdz rodas grūtības arī ar objektīvi viegli norijamu ēdienu. Šādā gadījumā – pie ārsta!
• Ja acu baltumiem parādījusies dzeltenīga nokrāsa, mainījušās acu gļotādas, mēlei parādījies aplikums, tā ir balta vai jutīga, un šīs pārmaiņas saglabājas. Nekavējieties un dodieties pie ārsta!

Visu rakstu lasiet žurnāla "100 Labi Padomi" speciālizdevumā "Par veselību" (decembris/janvārsi 2020/2021)