Vasara ir ne tikai atvaļinājumu un atpūtas laiks, lai uzkrātu spēkus nākamajam darba cēlienam, bet papildu slodzes periods sirds slimniekiem. Kā vasaru pavadīt patīkami bez veselības problēmu saasinājumiem - par to žurnāla “Ārsts.lv” 2018. gada jūlija numurā  raksta “Veselības centrs 4” uztura speciāliste Guna Rijkure. Lasiet rakstu “Uzturs kā profilakse sirds slimībām – palīdzi sirdij vasarā!”

Uztura speciāliste Guna Rijkure /Foto: Valters Poļakovs/

Vārāmā sāls ierobežošana

Sirds mazspējas un hipertensijas gadījumā viens no galvenajiem uzdevumiem stāvokļa uzlabošanai ir vārāmā sāls ierobežošana uzturā.

Sāls daudzuma samazināšana līdz 5 gramiem dienā (atbilst 2 g nātrija) dos arī jūtamu svara samazinājumu, jo nātrija aizture organismā rada ne tikai asinsspiediena paaugstināšanos, bet arī tūskas liekā svara veidā. Daudzi no mums ir pieraduši pie sāls garšas un pievieno to ēdienam pat pirms ēdiena nogaršošanas, taču tad pazūd ēdiena garšas nianses.

Šo paradumu var mainīt, pakāpeniski samazinot sāls patēriņu, tā vietā palielinot dažādu garšvielu un garšaugu lietošanu. Vēlēšanās baudīt sālītus ēdienus izzūd relatīvi ātri. Parasti tas notiek vienas nedēļas laikā, un pēc tam sālīts ēdiens jau liksies nepatīkams.

Padomi, kas palīdzētu samazināt vārāmā sāls patēriņu ikdienā:

• Lietojot mazāk sāls, izjutīsiet ēdiena dabisko garšu.
• Viens no vienkāršākajiem sāls patēriņa samazināšanas veidiem ir salīdzināt pārtikas produktu marķējumu un izvēlēties produktus ar zemāku nātrija saturu.
• Izvairieties no sāls pievienošanas, gatavojot ēdienu, jo bieži vien tas ir tikai pieradums.
• Aizstājiet sāli ar svaigiem vai kaltētiem garšaugiem un garšvielām -ķiplokiem, sīpoliem, pētersīļiem, dillēm u.c.
• Ja tiešām nepieciešams, uzkaisiet sāli gatavam ēdienam. Tomēr labāk centieties no tā izvairīties.
• Neturiet sāls trauciņu uz galda, lai roka automātiski nesniedzas pēc tā.
• Nekad nepievienojiet sāli ēdienam pirms pagaršošanas.
• Pārtikas produkti satur daudz sāls (veikalos nopērkami gatavi pārtikas produkti un ēdieni, pusfabrikāti, desas, cīsiņi, gaļas un zivju konservi, sālīta un kūpināta gaļa un zivis, dārzeņu konservi, sausās zupas, buljona kubiņi, sojas mērces), tos vajadzētu lietot reti un mazos daudzumos.
• Konservēto zirnīšu vietā izvēlieties svaigos vai saldētos.
• Konservēto pupiņu vietā - kaltētās, svaigās vai saldētās.
• Desu un cīsiņu vietā nopērciet un pagatavojiet gabaliņu svaigas gaļas.

Gatavās kotlešu masas vietā pērciet malto gaļu, jo tai nebūs pievienots sāls. • Palieliniet to produktu patēriņu, kas sāli satur maz vai nemaz. Lietojiet uzturā svaigus dārzeņus un augļus. Tie satur kāliju, kas zināmā mērā ir pretstats nātrijam. Tas veicinās ūdens izdalīšanos, ko aiztur nātrijs. Daudz kālija ir pupās, zirņos,

lēcās, selerijās, kāpostos, ķirbjos, redīsos, sarkanajās bietēs, tomātos, kartupeļos, upenēs. • Ķiploku sāls un dažādi garšvielu maisījumi, kuru pamatā ir sāls, nav ne ar ko veselīgāki par parasto sāli! Ja tomēr lietojat daudz sāls, parastās sāls vietā labāk izvēlieties sāli ar joda piedevu vai kvalitatīvu jūras vai Himalaju sāli.

Cik daudz ir daudz?

1 grams sāls, kas parasti tiek norādīts uz produkta iepakojuma, satur 0,4 g nātrija. Tādēļ, zinot nātrija saturu pārtikas produktā, iespējams, aptuveni aprēķināt sāls saturu pēc sekojošas formulas: sāls = nātrijs x 2,5.

Ko nozīmē daudz sāls - ja ir 1,25 g vai vairāk sāls uz 100 g produkta (vai 0,5 g vai vairāk nātrija uz 100 g produkta). Maz sāls - 0,25 g vai mazāk sāls uz 100 g produkta (vai 0,1 g vai mazāk nātrija uz 100 g produkta).

Ja sāls daudzums produktā ir starp šiem skaitļiem, tas ir uzskatāms par vidēju.

Būtiskākās uztura rekomendācijas

• Biežas ēdienreizes ar nelielām porcijām. Noteikti jābūt trīs pamatēdienreizēm, un pēc nepieciešamības var pievienot pāris uzkodu, kas kaloriju ziņā nepārsniedz 200 kcal.
• No ēdienkartes jāizslēdz produkti, kas var radīt vēdera pūšanos. Piemēram: kāposti, sīpoli, āboli, pākšaugi. Katram šo produkti nepanesība ir ļoti individuāla. Gāzi radoši ēdieni var pacelt diafragmu un apgrūtināt jau tā vājo sirdsdarbību.
• Jāizvairās no pārēšanās, jo tās efekts būs līdzīgs kā gāzi radošajiem produktiem.
• Ēdienkarte jāveido no viegli sagremojamiem produktiem. Vislabāk ēdienu pagatavošanai izvēlēties vārīšanu, tvaicēšanu vai gatavot ēdienu ūdens peldē.
• Regulāri lietojot uzturā zivis un omega-3 grupas garās taukskābes saturošās eļļas, kā olīveļļu, linsēklu, kaņepju eļļu u.c, tiek mazināti vai pat novērsti aritmijas un koronārās sirds slimības riski.

Kā veidot ēdienkarti

Ikdienā jāizvēlas pilnvērtīgs uzturs, kas nepārsniedz 2000 kaloriju apjomu, īpaši strikti kaloriju apmērs jāievēro sirds slimniekiem ar lieku ķermeņa masu. Viņiem kaloriju apjomu pat ieteicams samazināt. Protams, jāņem vērā cilvēka ikdienas aktivitātes, dzimums, vecums, un, ja rodas šaubas par to, cik daudz un ko drīkst iekļaut ēdienkartē, labāk vērsties pie uztura speciālista vai dietologa.

Ieteicamais ikdienas kaloriju sadalījums pa ēdienreizēm:

• brokastis 25%;
• pusdienas 30%;
• vakariņas 25%.

Pēc nepieciešamības, ja moka izsalkums, starp pamatēdienreizēm var iekļaut otrās brokastis un/vai launagu, kas katrs veidotu 10% no ikdienā nepieciešamā kaloriju apjoma.

Visu rakstu lasiet žurnāla "Ārsts.lv" 2018. gada jūlija numurā.