Ja atvilnis ir spēcīgs un bieži, tā nav norma, tā ir slimība, ar ko gastroenterologi pēdējo gadu laikā sastopas arvien biežāk. Par atvilni liecina dedzināšana kuņģī, grēmas jeb atraugas, spiediena sajūta aiz krūšu kaula, kamols kaklā, arī hronisks krekšķis jeb klepus, aizsmakums un pat zobu jutīgums. Visus šos simptomus izsauc kuņģa skābes nokļūšana ārpus kuņģa - barības vadā un pat augstāk. Tā apdedzina barības vada gļotādu un, nokļūdama vēl augstāk, apsvilina arī kaklu, radot tā dēvēto kuņģa klepu, aizsmakumu un zobu jutīgumu. Lasiet rakstu žurnālā "Veselība" ar "Diagnostikas centrs" gastroenterologa Hosama Abu-Meri skaidrojumu. 

Visiem cilvēkiem katru dienu ir atvilnis - gan pēc ēšanas, gan pa nakti, kamēr cilvēks guļ. Tas ir tā dēvētais fizioloģiskais atvilnis, ko piedzīvojam dažas reizes dienā un vispār nejūtam. Atvilnis ir norma arī zīdaiņiem pirmajos divos dzīves mēnešos - mamma bērnu pabaro un paceļ vertikāli, līdz sagaida atraugu. Atrauga nāk kopā ar pienu, tāpēc ka pēc piedzimšanas sfinkters jeb slēdzējmuskulis, kas atrodas starp barības vadu un kuņģi, vēl tik labi nenoslēdzas.

Bet, ja atvilnis ir spēcīgs un bieži, tā vairs nav norma, tā ir slimība, ar ko gastroenterologi pēdējo gadu laikā sastopas arvien biežāk. Par atvilni liecina dedzināšana kuņģī, grēmas jeb atraugas, spiediena sajūta aiz krūšu kaula, kamols kaklā, arī hronisks krekšķis jeb klepus, aizsmakums un pat zobu jutīgums. Visus šos simptomus izsauc kuņģa skābes nokļūšana ārpus kuņģa - barības vadā un pat augstāk. Tā apdedzina barības vada gļotādu un, nokļūdama vēl augstāk, apsvilina arī kaklu, radot tā dēvēto kuņģa klepu, aizsmakumu un zobu jutīgumu.

Ir vairāki iespējamie iemesli, kāpēc kuņģa skābe kopā ar kuņģa saturu nokļūst barības vadā.

• To var izraisīt slikti strādājošs sfinkters, proti, slēdzējmuskulis, kas atrodas starp barības vadu un kuņģi, nepilda savu funkciju pilnvērtīgi un nenoslēdz ceļu atpakaļ uz barības vadu.
• Paaugstināts spiediens iekšējos orgānos, ko izraisa liekais svars un aptaukošanās. Viscerālie tauki, kas veidojas ap iekšējiem orgāniem, liek diafragmas kupolam, uz kura guļ kuņģis, pacelties uz augšu, līdz ar to fiziski paliek mazāk vietas kuņģim. Barības vadu un kuņģi atdalošais slēdzējmuskulis atrodas diafragmas līmenī, bet, ja diafragmas kupols ir piepacelts, kuņģa saturs var tikt izspiests barības vadā.
• Stress var būtiski ietekmēt kuņģa un zarnu trakta darbību - stresa ietekmē cilvēkiem mēdz būt spiediena sajūta kuņģī, mainīga vēdera izeja - gan caureja, gan aizcietēju-mi, gan abi kopā, ko sauc par kuņģa un zarnu trakta funkcionāliem traucējumiem, kā arī citi simptomi.
• Neveselīgs uzturs - olbaltumvielām un taukiem bagātas maltītes gremojas ilgāk, līdz ar to ilgāk uzturas kuņģī, tāpēc potenciāli pastāv lielāka varbūtība, ka nonāks atpakaļ barības vadā. Parasti tās ir ātrās uzkodas, kas bieži tiek fritētas, līdz ar to satur daudz tauku, un visbiežāk fritē olbaltumvielas saturošus produktus. Arī latvieša ēdienkartes tradicionālās sastāvdaļas kotletes un karbonādes kuņģī uzturas daudzas stundas, tikpat ilgi kā vasaras ēdiens numur viens - grilēts šašliks.
• Produkti, kas veicina gremošanas sulu, tajā skaitā sālsskābes izdalīšanos. Tie ir gāzētie dzērieni un visi produkti, kas satur organiskās skābes un kas pēc garšas ir skābi - āboli, citrusi, augļu sulas, dzērvenes, upenes, zemenes, tomāti, skābi kāposti, kefīrs, visi konservējumi un marinējumi, kas satur etiķi, skāba rupjmaize, piparmētras. Arī kofeīns, kas atrodams, kafijā, šokolādē, kolā, veicina sālsskābes izdalīšanos.
• Uztura un miega režīms. Apjomīgas, neveselīgas un ātri notiesātas maltītes, pēc kurām cilvēks uzreiz liekas gulēt, var veicināt ēdiena atgrūšanu, tāpēc ka guļus stāvoklī sfinkters ir atvērts. Turklāt guļus stāvoklī tiek būtiski kavēta ēdiena virzīšanās uz priekšu pa kuņģa un zarnu traktu.
• Alkohols un smēķēšana provocē sālsskābes izdalīšanos. Smēķētāju klasiskais komplekts - melna kafija + cigarete, turklāt tukšā dūšā ir atviļņa dubultprovocētājs. Jāņem vērā, ka smēķēšana samazina sfinktera tonusu - tas kļūst vaļīgāks.
• Grūtniecība. Tās sākumā, kad dzemde vēl nav tik liela un neaizņem daudz vietas, pieaug hormona progesterona daudzums. Šis hormons palēnina kuņģa un zarnu trakta kustības. Ja tiek apēsts produkts, kas ilgi gremojas un līdz ar to ilgi uzturas kuņģa un zarnu traktā, turklāt zarnu kustības ir lēnas, var pastāvēt risks, ka kuņģa saturs tiks atgrūsts. Grūtniecības trešajā trimestrī pievienojas mehāniskais spiediens, kas diafragmas kupolu spiež uz augšu. Ja grūtniecei vēl uzpūšas vēders, kuņģim paliek ļoti maz telpas.

Medikamenti veicina skābes izdalīšanos

Cilvēki, kuri cieš no atviļņa, tā mazināšanai nereti lieto kuņģa skābi mazinošus līdzekļus (visbiežāk protonu sūkņa inhibitorus (PSI), kas samazina sālsskābes izdalīšanos), tomēr jāteic, ka vairums no iepriekš minētajiem atviļņa provocētājiem nepalielina kuņģa skābes daudzumu. Tātad tās nav par daudz. Tomēr kuņģa skābes izdalīšanos provocē atsevišķas medikamentu grupas, tāpēc parasti šos medikamentus iesaka lietot pēc ēšanas, lai netiktu kairināta kuņģa gļotāda. Vēl tos var lietot, uzdzerot pienu. Arī tas mazinās kairinājumu. Tas gan nozīmē, ka tiks samazināta zāļu uzsūkšanās spēja, toties ies secen nepatīkamā dedzināšana pēc medikamentu lietošanas, kā arī risks saslimt ar gastrītu vai erozīvo gastrītu.

Kuņģa skābes izdalīšanos veicina vitamīnu preparāti, pretiekaisuma līdzekļi, aspirīns, antibiotikas, glikokortikoīdi jeb hormonālie preparāti, pretsāpju zāles, ko iesaka lietot pie galvassāpēm, pretsaaukstēšanās līdzekļi karsto dzērienu formā.

Pacientiem, kuri lieto vairākus medikamentus un kuri ir gados vecāki, ir lielāks risks attīstīties gļotādas defektiem un aktīvam gastrītam, kas var progresēt līdz kuņģa čūlai, un tas savukārt var izraisīt asiņošanu. Turklāt asiņošana var būt ne tikai no kuņģa, bet arī no tievās zarnas. Tāpēc noteikti vajadzētu aprunāties ar savu ģimenes ārstu par pareizu zāļu lietošanu. Atkarībā no medikamentiem katram rekomendācijas būs individuālas.

Traucēta gremošana un audzēju riski

Tik daudzi, sajūtot diskomfortu, dedzināšanu vai grēmas, sniedzas pēc zāļu iepakojuma un iedzer PSI preparātu, turklāt daļa no šiem medikamentiem aptiekā iegādājama bez receptes. Tomēr šīs zāles nav tik nevainīgas, kā varētu šķist, ņemot vērā, ka tās var vienkārši nopirkt. To regulāra lietošana var ietekmēt pārtikas pārstrādi jeb gremošanu, kas sākas kuņģī. Skābei kuņģī ir liela nozīme vispirms kā antiseptiskam un antimikrobiālam līdzeklim, jo tā iznīcina visus nevēlamos mikroorganismus, kas tajā nonāk kopā ar barību. Lai kā mēs mazgātu augļus un dārzeņus, uzturs, ko apēdam, nav sterils. Otra skābes funkcija ir barības sagatavošana tālākai gremošanai. Kad barības putriņa no kuņģa virzās tālāk, tā nonāk tievajās zarnās, kurās ir izdalījušies aizkuņģa dziedzera fermenti kopā ar žultsskābi, kas sagremo ēdienu. Bet, ja kuņģī ēdiena pirmapstrāde nenotiek pietiekami labi, ja ir arī aizkuņģa dziedzera nepietiekamība, tad nepilnvērtīgi sagremotais ēdiens galu galā nonāk resnajā zarnā, kurā gremošana vairs nenotiek. Bet to, ko nevar izdarīt cilvēka organisms, iespējams, spēj paveikt zarnās mītošie mikroorganismi. Tas, kas nav sagremots, kļūst par barību mikroorganismiem, kā rezultātā rodas mikroorganismu pārstrādes produkti, ko vienkāršā valodā sauc par gāzēm, tāpēc veidojas vēdera pūšanās. Svarīga piebilde -šiem mikroorganismiem resnajā zarnā ir jābūt, bet tiem nav jāpārtiek no nesagremotiem produktiem. Te ir arī atbilde uz jautājumu, kāpēc cilvēkiem, kuriem gremošana nav pietiekami aktīva, nevajadzētu uzturā patērēt pārāk daudz olbaltumvielu (pamatā runa ir par lielām gaļas porcijām un pārstrādātiem gaļas produktiem, piemēram, desām). Olbaltumvielu produkti var nonākt zarnās līdz galam nepārstrādāti, tāpēc resnajā zarnā var rasties kaitīgi, kancerogēni savienojumi, kas palielina risku saslimt ar resnās zarnas vēzi. Vēl kāds svarīgs iemesls, lai neveidotu pārāk ciešas attiecības ar PSI, kas samazina kuņģa skābes izdalīšanos, ir pētījumi, kas veikti, apsekojot cilvēkus, kuri ilgstošas iedarbības kuņģa skābi mazinošus līdzekļus lieto desmit gadu. Šo pētījumu rezultāti liecina, ka var attīstīties labdabīgs audzējs gastrinoma. Tāpat pastāv risks iegūt hronisku iekaisumu nierēs, kā arī kuņģa polipozi - tas nozīmē, ka katru gadu jāveic endoskopija, kuras laikā polipi tiek izgriezti, lai novērstu kuņģa vēža risku.

Medikamentu terapija ārsta uzraudzība

Ir divas medikamentu grupas, kas mazina kuņģa skābi, - antacīdi, kas momentā neitralizē sālsskābi un sniedz atvieglojumu, kā arī protonu sūkņa inhibitori, kas mazina sālsskābes izdalīšanos, bet neiedarbojas uzreiz. Tos lieto, kad nepieciešams laiks, lai sadziedētu atviļņa izraisītu iekaisumu barības vada gļotādā. Tāpat gastroenterologi šos preparātus izraksta pacientiem, kuriem ir kuņģa čūla, gastrīta paasinājums, kā arī cilvēkiem, kuriem pastāvīgi jālieto pretsāpju medikamenti, aspirīns asins šķidrināšanai. Ja PSI lieto pie jebkurām sāpēm un dedzināšanas vēderā, var veidoties apburtais loks, no kura grūti tikt ārā. PSI mākslīgi samazina kuņģa skābes daudzumu, savukārt aizkuņģa dziedzerī ir hormons gastrīns, kura uzdevums ir stimulēt skābes izdalīšanos. Ja tu dzer PSI, gastrīns visu laiku saņem informāciju, ka kuņģa skābes līmenis ir samazināts, tāpēc tas stimulē papildu kuņģa skābes ražošanu. Ja kādu dienu pēc ilgstošas PSI lietošanas tu zāles neiedzer vai tev tās ir beigušās, gastrīna līmenis joprojām ir palielināts un skābes izdalīšanās tiek stimulēta, tāpēc ka PSI ir ilgstošas iedarbības medikaments. Rezultātā tu dabū vēl vairāk skābes.

Kāds ir risinājums? Gastroenterologs var piemeklēt jaunās paaudzes PSI preparātu, kas ir spēcīgāks, bet ar ilgstošāku iedarbību. Mērķis ir samazināt zāļu dzeršanas reizes, un ar jaunās paaudzes medikamentiem to ir iespējams izdarīt. Ārsts izstrādās zāļu dzeršanas shēmu. Piemēram, pirmajā nedēļā jaunās zāles dzersi katru dienu, otrajā nedēļā - katru otro dienu, vēlāk - katru trešo, un ar laiku - divas un pat vienu reizi nedēļā. Savukārt dienās, kad dedzināšana ir stiprāka, vari iedzert kādu no antacīdu preparātiem („Maalox”, „Rennie”, „Almagel”), kas īslaicīgi neitralizēs kuņģa skābi. Ar laiku šādi var pieradināt organismu, un hormons gastrīns vairs nestimulēs tik lielu skābes ražošanu.

Visu rakstu lasiet žurnāla "Veselība" 2021. gada februāra numurā