Vairogdziedzeris ir viens no iekšējās sekrēcijas dziedzeriem, un tam ir nozīmīga loma organisma metabolismā. Vairogdziedzera ražotie hormoni ietekmē ne tikai iekšējos orgānus, bet arī izraisa pārmaiņas ādā. Nereti tieši ādas pārmaiņas var būt pirmās pazīmes, lai atpazītu vairogdziedzera darbības traucējumus. Uzziniet vairāk, izlasot rakstu žurnāla Ārsts.lv šī gada oktobra numurā. Skaidro "Veselības centrs 4" filiāļu "Diagnostikas centrs" un "Valdlauči" ārste, rezidente dermatoveneroloģijā Elīna Ozola.
Lai izprastu, kā vairogdziedzera problēmas ietekmē ādas stāvokli, jāzina dažas pamatlietas. Pirmkārt, sāksim ar hipotalāma-hipofīzes-vairogdziedzera asi. Hipotalāms izstrādā TRH - tireoliberīnu jeb tireotropisko hormonu atbrīvojošo hormonu, kas stimulē priekšējo hipofīzes daļu ražot TSH jeb vairogdziedzeri stimulējošo hormonu. Tas ir vissvarīgākais vairogdziedzera hormonu sekrēcijas regulators, kas, savukārt, nodrošina vairogdziedzera aktivitāti izstrādāt hormonus T3 - trijodtironīnu un T4 - tiroksī-nu.
Tiroīdais hormons uz ādas audiem darbojas caur tiroīdā hormona receptūru (TR). Visas trīs TR izoformas atrodas ādas audos - epidermas kerati-nocītos, ādas fibroblastos, matu cēlāj-muskuļa šūnās, gludajos muskuļos, tauku dziedzeros, asinsvadu endotēli-ja šūnās un citos šūnu tipos.
Tiroīdajam hormonam ir neatņemama loma epidermas funkciju uzturēšanā, skābekļa patēriņā, proteīnu sintēzē, kā arī tas nosaka epidermas biezumu. Trijodtironīna (T3) mijiedarbība ar tiroīdā hormona receptoru ietekmē epidermas diferenciāciju un uzlabo spēju reaģēt uz augšanas faktoriem, kas piedalās tauku un sviedru dziedzeru veidošanā un darbībā.
Vairogdziedzera hormoni ietekmē arī matu folikulus. Pirmkārt, tie ietekmē matu augšanas ciklu - pagarina aktīvo augšanas fāzi un atpūtas fāzi. Otrkārt, stimulē matu folikula pigmentāciju (melanina sintēzi) un palīdz mata veidoties keratīnam.
Ādas pārmaiņas hipotireozes gadījumā
Hipotireoze - rodas, kad ir nepietiekama tiroīdā hormona cirkulācija vai mērķa šūnām ir rezistence pret hormonu. Organismam ir samazināts vielmaiņas ātrums.
Hormonu trūkums izraisa palēninātu tauku un sviedru dziedzeru sekrēciju, āda kļūst sausa un raupja, kā arī ir samazināta svīšanas funkcija. Reizēm āda iegūst dzeltenu nokrāsu palielināta karotīna līmeņa dēļ, īpaši uz plaukstām, pēdām un deguna-lūpu ielocēm.
Hipotireozei ir raksturīga samazināta asins plūsma ādā, jo veidojas peri-fēro asinsvadu sašaurināšanās, kas rezultējas ar ādas vēsumu. Pacienti atzīst, ka viņiem ir paaugstināta jutība pret aukstumu. Nereti var novērot ādas zvīņošanos un lobīšanos.
Klasiska hipotireozes pazīme ir miksedēma, kas attīstās ilgstošas un smagas slimības laikā. Miksedēma ir tūska, kas veidojas uz sejas, roku mugurējā daļā, uz pēdām, kā arī virs atslēgas kaula esošajā bedrītē. Šī tūska atšķiras no klasiskās tūskas ar to, ka neparādās bedrīte pēc spiediena veikšanas. Sejai šādos gadījumos raksturīgs acu plakstiņu pietūkums, biezas un pietūkušas lūpas un mēles tūska. Tiek ietekmēta arī rīkles un balsenes gļotāda, tā sabiezē, radot aizsmakumu un rupju balsi.
Samazinātā T3 hormona trūkuma dēļ ir lēnāka brūču dzīšana. Smagākos gadījumos ādā var attīstīties nelieli, sīki asins izplūdumi ādas virspusējā slānī. Purpura attīstās, jo hormonu trūkuma dēļ palielinās sīko asinsvadu trauslums un tie vieglāk plīst.
Ādas pārmaiņas hipertireozes gadījumā
Hipertireoze - rodas, ja ir pastiprināta vairogdziedzera darbība un palielināta hormonu cirkulācija asinīs. Šis stāvoklis var būtiski paātrināt ķermeņa metabolismu un izraisīt arī dažādas ādas izmaiņas.
Pacientu āda ir maiga, mitra un gluda. Āda ir silta - palielinātās asins plūsmas un perifēro asinsvadu paplašināšanās dēļ. Šo pārmaiņu rezultātā uz sejas, elkoņiem un plaukstām var
novērot apsārtumu. Epiderma ir plāna, bet ne ar atrofijas pazīmēm. Āda var būt jutīga, kā arī var novērot niezi, dažkārt ar nātrenes tipa izsitumiem. Reizēm uz ādas ir teleangiektāzijas, kas rodas sīkā asinsvadu tīklojuma bojājumu rezultātā.
Hipertireozei ir raksturīga karstuma nepanesība, un pacienti norāda, ka ir sajūta, ka visu laiku ir karsti. Hipertireozes pacienti pat izteiktā aukstumā var staigāt īsu piedurkņu kreklā. Ir pastiprināta svīšana, jo īpaši uz plaukstām un pēdām. Nereti pacientiem ir manāmas tūskas - potīšu un apakšstilbu.
Autoimūnas vairogdziedzera slimības
Pacientiem, kuriem ir autoimūna vairogdziedzera slimība, ir paaugstināts risks, ka laika gaitā var attīstīties citas autoimūnas slimības. Ādā auto-imūnās slimības var izpausties kā vitiligo - pigmentācijas zudums/traucējumi, plikpaurība jeb alopēcija, anēmija, ādas atrofija, hroniska nātrene, pūšļu dermatozes, kā arī saistaudu slimības, tādas kā sistēmas sarkanā vilkēde (visbiežāk ir tauriņveida apsārtums uz vaigiem pāri degunam, mēdz būt apaļi izsitumi uz ķermeņa, pastiprināts jutīgums pret saules gaismu, čūlas mutes dobumā u.c. simptomi) vai sklerodermija, kam raksturīga ādas audu sablīvēšanās, sacietēšana. Novērojot kādu no šīm patoloģijām, ļoti svarīgi ir pārliecināties par vairogdziedzera darbību, jo šīs slimības var būt ļoti cieši saistītas.
Vairogdziedzeris ir ļoti aktīvs hormonu ražotājs, un tā darbība ir saistīta ar ādas veselību un arī citām orgānu sistēmām. Tā kā šīs slimības pēdējo gadu laikā ir kļuvušas arvien biežākas, ir svarīgi pievērst uzmanību savai ādai un pārliecināties par vairogdziedzera adekvātu darbību.
Visu rakstu lasiet žurnāla "Ārsts.lv" 2018. gada oktobra numurā
